Rīga rezervē 13,9 miljonus krīzei 0
Rīgas pilsētas pagaidu administrācija beidzot apstiprinājusi pašvaldības budžetu 2020. gadam. Ieņēmumu prognoze atstāta faktiski nemainīga, taču izdevumu daļā ir būtiskas izmaiņas. Apstiprinātais budžets lielākoties paredzēts iesākto darbu turpināšanai, kā arī Covid-19 vīrusa radīto seku risināšanai, “politiskos jautājumus” atstājot lemšanai jaunajam Rīgas domes sastāvam pēc vēlēšanām.
Budžeta ieņēmumi plānoti 935,28 miljoni eiro, savukārt izdevumi – 1,041 miljards eiro, budžeta deficītam sasniedzot 105,3 miljonus eiro. Tas ir mazāks deficīts, nekā bija plānots, pirms darbu uzsāka pagaidu administrācija.
“Šis budžets palīdzēs nodrošināt pilsētas stabilitāti un atbalstu rīdziniekiem, kurus ārkārtas situācija ir ietekmējusi visvairāk. Esam būtiski palielinājuši rezerves fondu ar domu, ka pašlaik ir ļoti operatīvi jāreaģē uz situācijām Rīgas pilsētā un valstī kopumā ar maksimāli ātru palīdzību iedzīvotājiem, uzņēmējiem,” atzīst Edvīns Balševics, Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs. Rīgas domes rezerves fonds šobrīd ir dubultots – līdz 13,9 miljoniem eiro.
Rezerves fondu bijis iespējams palielināt, jo pilsētā ir atcelti vairāki svētku pasākumi, samazināts finansējums Rīgas reklamēšanai kā tūrisma galamērķim un plānots pārcelt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Būtiski pārskatīti pašvaldības izdevumi gan saistībā ar komandējumiem un degvielas izmaksām, gan arī saistībā ar pašvaldības izmantotajiem elektroenerģijas un siltuma pakalpojumiem.
E. Balševica vietnieks Artis Lapiņš atzina, ka sociālajā budžetā nav ticis atbalstīts iepriekšējo Rīgas domnieku priekšlikums par bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu no 150 eiro uz 250 eiro. Iecerētie līdzekļi arī novirzīti rezerves fondā, no kura plānots smelt līdzekļus sociālajai palīdzībai vai citu jautājumu risināšanai saistībā ar Covid-19 krīzi. “Jau šobrīd redzam, ka pēc ārkārtējās situācijas līdzekļi būs nepieciešami arī Rīgas veselības nozares lielākam atbalstam, kad darbību atsāks plānveida un šobrīd nenodrošinātie medicīniskie pakalpojumi,” uzsver E. Balševics.
Rīgas pašvaldības budžetā tika saglabāts darba samaksas pieaugums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, sociālajiem aprūpētājiem un medicīnas darbiniekiem, šim mērķim paredzot 3,44 miljonus eiro. Desmit miljonus eiro paredzēts atvēlēt skolu remontam un 560 jaunu vietu izveidei bērnudārzos. Iekšpagalmu remontiem plānots atvēlēt divus miljonus eiro, savukārt Bruņinieku un Čaka ielas remontam, kā arī Krasta ielas veloceliņa izbūvei – 26,9 miljonus eiro.
No lielajiem infrastruktūras objektiem plānots finansēt arī pārvada būvi pār dzelzceļa līniju Rīga–Skulte, kultūras un sporta kvartālu Grīziņkalnā, Brasas tilta pārbūvi, Deglava tilta rekonstrukciju. “Respektīvi, iesāktie projekti attiecīgi arī virzīsies tālāk,” skaidro E. Balševics.
Savukārt samazināts Eiropas fondu līdzfinansējums. “Skultes pārvadam remontdarbi nav vēl sākušies tādā apjomā, kā gribētos, Skanstes ielas teritorijas sakārtošana nav sākusies. Tā nauda nepazūd, bet tehniski šo projektu īstenošana nobīdījusies un ievilksies nākamajā gadā lielākā apjomā. Noņemts nekas faktiski netiek, tikai nobīdīts laika grafiks,” informē Rīgas domes Finanšu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Rakstiņš.
Covid-19 izraisītā krīze, visticamāk, ieviesīs izmaiņas attiecībā uz dotāciju “Rīgas satiksmei”. Šobrīd tai budžetā paredzēti plānotie 130 miljoni eiro. “Mēs ceram pirmās indikācijas par budžeta izpildi no “Rīgas satiksmes” saņemt maijā. Zaudējumi “Rīgas satiksmei” būs jāsedz. Vērtēsim apjomu. Bet jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ārkārtējā situācija izdevumus “Rīgas satiksmei” nesamazina,” atzina Lapiņš.
Budžeta ieņēmumu daļa samazināta par apmēram pieciem miljoniem eiro. “Šobrīd situācija ir neskaidra, mēs paliekam pie tāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna, kāds bija gada sākumā, bet ar zināmu piesardzību, ka varam arī noteiktās situācijās šo ieņēmumu prognozi neizpildīt,” stāsta U. Rakstiņš.
Rīgai modelēti trīs ieņēmumu scenāriji, kas paredz, ka līdz noteiktam neizpildes procentam budžetā var neko nemainīt, saglabājot plānotās programmas pilnā apmērā. Lielākais Rīgas pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (599 miljoni eiro), valsts budžeta transferti (179 miljoni eiro) un nekustamā īpašuma nodoklis (110 miljoni eiro).
