Rīgā restaurēta baznīca, muzeji un tapis Saieta nams 0
Skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija skates otrajā kārtā Rīgā vērtēja būves – restaurētās, pārbūves ēkas un publiskās jaunbūves. Starp tām – baznīca, muzejs un Saieta nams.
Tuvāk debesīm
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas Klostera ielā 2 zāles griestu restaurāciju pasūtīja Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija. “Tika pieņemts lēmums rekonstruēt krāsojumu pēc pēdējā perioda krāsojumu sistēmas,” stāsta Māris Ikerts, SIA “RERE MEISTARI” darbu vadītāja asistents. “Ornamentu krāsojumiem zudumi variēja no 30 līdz 60%, katrā fragmentā tika izvērtēts, vai veikt krāsojuma rekonstrukciju vai retušu. Jaunos profilus veidoja no “Knauf Baugips”. Nobeiguma krāsojums tika veikts ar krāsu “Caparol Amphibolin”, kas ir ekoloģiska nanotehnoloģiju krāsa, kas paredzēta aļģu, sūnu un sēnīšu apdraudētām virsmām.”
Žūrijas locekle Sandra Gusta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja, asociētā profesore: “Baznīcā jūtama restauratoru pietāte pret vēsturi un mākslas darbiem. Šādai attieksmei pret ēkām ar vēsturi jābūt ikvienā vietā.”
Uz komunikāciju āderes
Nodibinājums “COP Latvia” pasūtīja Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas ēku. “Saieta nams tapa vietā, kur viss zemes gabals bija pilns ar pazemes tīkliem un tieši zem pēdējās ass, kur ēka uzprojektēta, bija siltumtīkls, augstsprieguma tīkls un tramvaja/trolejbusa līnija. Visus kabeļus vajadzēja iznest ārpus būvlaukuma un uzbūvēt jaunu transformatora apakšstaciju,” par mormoņu baznīcu Lāčplēša ielā 71 stāsta SIA “Sestais stils” arhitekte Ina Kuļikovska.
“Ēkas izbūvi nācās sadalīt posmos. Konstruktors ļoti ilgi domāja par statiskajiem aprēķiniem, kā šī ēka varētu sēsties un kā šāda būvniecības gaita varētu ietekmēt būvi. Cepuri nost! Valērijs Vasiļjevs šo darbu paveica lieliski,” stāsta Valdis Silnieks, būvuzņēmēja SIA “Merks” projektu vadītājs. Ēkā ir svētīšanas baseins. Vanna no monolītā dzelzsbetona, hidroizolācijas un granīta apdares.
Jubilejas gada ieguvums
Likās, ka Raiņa un Aspazijas mājas Rīgā, Baznīcas ielā 30, atjaunošanā sarežģījumus radīs kāpņu laukumā atrastie skeleti, bet to liktenis tika izlemts operatīvi. Cilvēku kaulus jau pirms tam kāds bija parakņājis, un, tā kā šo vietu nevarēja uztvert kā apbedījumu, būvnieki darbus varēja turpināt. Dzīvoklis atjaunots, izmantojot foto un filmētos materiālus. Izbūvējot evakuācijas kāpnes, iegūta jauka terase, kura jau iemēģināta dzejas lasījumiem. Žūrijas locekle Maija Geidāne (Siguldas novada Būvvaldes vadītāja, galvenā arhitekte) atzīst, ka, pateicoties Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam, viņu mājām muzejiem ir ļoti paveicies. Tie atjaunoti tā, kā vajadzētu atjaunot visus muzejus.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atjaunoja dienvidu gala sienas zelmini, rietumu fasādes apdari un astrolābiju. “Tika atjaunots bojātais apmetums un ķieģeļu mūris. Apmetuma zudumi tika kompensēti ar vēsturiskā apmetuma javu “Sakret HM–10”, gruntējot ar “Caparol Histolith Silikat–Fixativ”. Pēc tam sekoja zelmiņa vara un svina skārda nosegu un palodžu remonts. Astrolābijas korpuss sastāv no melnā metāla lokiem un elementiem, kuri gruntēti ar svina mīniju un krāsoti ar grafīta krāsu. Astrolābijas pamatnes svina apšuvums tika remontēts, pielodējot svina protēzi ar alvas-svina lodi,” stāsta Māris Ikerts, SIA “RERE MEISTARI” darbu vadītāja asistents.
