Rīgā putekļains gaiss 2
Rīgā, Brīvības ielā, šogad piesārņojums ar putekļu daļiņām (PM10) decembrī sasniedzis pieļaujamo 35 reižu skaitu gadā. Taču kopumā līdz 1. decembrim nevienā no novērošanas stacijām Latvijā putekļu piesārņojuma diennakts normatīvs – 50 mikrogrami uz kubikmetru (µg/m3) – nav pārsniedzis pieļaujamo pārsniegšanas reižu skaitu gadā.
“Vai kaut kur šogad ir vai nav pārsniegts pieļaujamais piesārņojums ar putekļu daļiņām, varēsim pateikt, tikai beidzoties 2019. gadam, kad tiks saņemti visi daļiņu PM10 mērījumu dati par decembri,” skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.
Lielākais putekļu piesārņojums šogad novērots aprīlī, un neraksturīgi citiem gadiem pārsniegumi bija visās stacijās Latvijas teritorijā, arī lauku fona stacijā Rucavā, kur tiek fiksēts arī piesārņojums no kaimiņvalstīm.
“Putekļu koncentrācijas pieaugumu veicina arī beznokrišņu periods, lēns vējš un siltie laika apstākļi, kad tiek samazināta piesārņojuma izkliedēšanās. Bet, tā kā kopumā 2019. gads ir bijis nokrišņiem bagāts, koncentrācijas un pārsniegšanas gadījumu skaits ir mazāks nekā pērn,” stāsta A. Eindorfa.
No visām gaisu piesārņojošajām vielām vislielāko kaitējumu cilvēku veselībai nodara tā saucamās putekļu daļiņas, kas dažkārt ir tik sīkas, ka spēj iekļūt ne tikai dziļi cilvēku plaušās, bet pat asinsritē – tās parasti apzīmē ar PM2.5.
Pilsētās gaisu ar putekļu daļiņām visvairāk (55–60%) piesārņo autovadītāji un tie, kuri apkurē izmanto malkas krāsnis. Pilsētvidē, jo īpaši blīvas satiksmes ielu rajonos, PM2.5 sastāvā dominē kvēpi.
Šo vissīkāko daļiņu piesārņojumam ir noteikts tikai gada vidējās koncentrācijas normatīvs cilvēku veselības aizsardzībai, kuru nedrīkst pārkāpt, = 25 mkg/m3. Līdz ar to par šīs piesārņojošās vielas koncentrāciju varēsim secināt, tikai beidzoties 2019. gadam.
“Bet dati, kas ir pieejami šobrīd, liecina, ka šis normatīvs netiks pārsniegts. Rīgā novērojumi tiek veikti fona stacijā Kronvalda bulvārī, kur šis rādītājs šobrīd ir ap 12 mkg/m3, līdzīga situācija ir arī citās novērojumu stacijās Latvijā,” informē LVĢMC speciāliste.
Pašlaik Latvijā nav izstrādāts vienots regulējums, kas ierobežotu vai kontrolētu individuālās malkas apkures iekārtas radīto emisijas daudzumu, kā tas ir citviet Eiropā. Taču, piemēram, ar Rīgas pašvaldības saistošajiem noteikumiem jau šobrīd ir noteiktas zonas, kurās ir aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas krāsnis, kur kā kurināmais tiek izmantota malka vai citi koksnes materiāli, kā arī ogles, kas rada sīkos putekļus (PM2.5),
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei ne tikai Rīgas, bet arī citu pilsētu iedzīvotājiem (“Liks atteikties no malkas krāsnīm”, 2019.07.06.).
VARAM izstrādātais gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam pēc tā nodošanas sabiedriskajai apspriešanai raisīja karstas diskusijas un iebildumus. Tas joprojām nav nonācis līdz apstiprināšanai valdībā, lai gan jau 6. jūnijā izsludināts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Vairākiem pasākumiem, kas tika ierosināti, lai samazinātu apkures radīto gaisa piesārņojumu, salīdzinot ar jūnija versiju, ir veiktas vairākas izmaiņas. “Ņemot vērā, ka pašvaldības pauda bažas par dažu pasākumu īstenošanu, ministrija meklēja labākos risinājumus un kompromisa variantus, un vairākiem pasākumiem ir pagarināti izpildes termiņi, precizētas redakcijas un mainīti atbildīgie par izpildi. Pasākumi vēl ir saskaņošanā,tāpēc gala redakcijas vēl nav zināmas,” informēja VARAM.
Lielākie kurināmās koksnes patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības – pērn to patēriņš veidoja 36% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa un, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 6,1%, sasniedzot 22,4 petadžoulus (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Krāsnīs kurina ne tikai malku, bet arī koksnes atlikumus, šķeldu, briketes, granulas. Mājsaimniecības, kas izmantoja kokskaidu briketes un koksnes granulas, tās pirka, taču par malku norēķinājās 64,2% mājsaimniecību. Aptuveni trešdaļa mājsaimniecību (27,0%) pašas gatavo malku no savām lauksaimniecības zemēm vai mežiem, 1,1% malku saņem bez maksas kā sociālo palīdzību.
Atbalsta:
