Rīga pret kokiem 4
Inese Vaidere, EP deputāte
Šī gada pavasaris nav bijis dāsns. Košo krāsu trūkums iezadzies daudzās sarunās, un ik pa laikam izskan neapmierinātība ar laikapstākļiem. Koki, pie kuriem aizķeras mūsu skatiens, kā pie pavasara indikatoriem, vien maija vidū iekrāsojās zaļi un pilsēta beidzot nešķiet rudenīgi pelēka. Koki un to sniegto bieži novērtējam par zemu. Tie dod mums ēnu, kur patverties karstās vasaras dienās, sargā māju iedzīvotājus no trokšņa, putekļiem un izplūdes gāzēm. Koki attīra gaisu un nodrošina barību putniem. Un visbeidzot – tie padara pilsētvidi skaistāku. Lai gan šīs lietas ir ārkārtīgi svarīgas rīdziniekiem un pilsētas viesiem, Rīgas domes attieksme šķiet jau leģendāri negatīva.
Sašutums par kārtējā veselā Rīgas koka nozāģēšanu medijos ir regulārs, taču domei tas netraucē vieglu roku tos izzāģēt un, neko vietā nestādot, vienkārši aizbruģēt nu jau tukšās vietas. Līdz ar “kapu tramvaja” maršruta izbūvi, Rīga var zaudēt arī 31 kastaņa aleju, kas Pērnavas ielu atstās pliku un nabagu, savukārt līdzās esošo namu iedzīvotājiem būs jāatvadās no dabiskā skaņas slāpētāja un gaisa attīrītāja.
Bezatbildīgā domes attieksme ir tieši saistīta ar to, kas tad lemj par koku izciršanu Rīgā. Apstādījumu saglabāšanas komisija atrodas Rīgas pilsētas būvvaldes paspārnē un gandrīz puse tās sastāva nāk no būvvaldes kabinetiem. Atceros darbu šajā, toreiz gan neatkarīgajā, Rīgas domes komisijā 2001./2002. gadā. Toreiz mēs cīnījāmies par kokiem, izskatījām katru gadījumu, katru koku vērtējām un to darījām kopā ar dabas draugiem. Šobrīd, apskatot komisijas darbu, redzam, ka vien retos gadījumos komisijas lēmums par koku izciršanu ir negatīvs un vēl retāk pie cērtamo koku apraksta, atrodams vārds “kalstošs”. Lēmumi par labu koku izciršanai gan pilda pilsētas kasi. Cirtējiem jāmaksā kompensācija par karu izcirsto koku, un, atkarībā no koku sugas un atrašanās vietas, tā var būt mērāma gan desmitos, gan tūkstošos eiro. Neapšaubāmi, Rīgas domei šie līdzekļi ir, ai, kā vajadzīgi, jo noder dažādu “bezmaksas” koncertu rīkošanai un pilsētas vadības spalvu spodrināšanai.
Cilvēku protesti pret koku nociršanu netiek ņemti vērā, vēl ļaunāk – paziņojumus par publisko apspriešanu slēpj vietās, kur iedzīvotāji šo informāciju nemaz nespēj atrast, taču atbildīgās iestādes problēmu tajā nesaskata. Rīgas domes ignorance pret iedzīvotāju vēlēšanos dzīvot zaļā Rīgā tiešām kļuvusi leģendāra. Šie jautājumi manā dienaskārtībā nonāk ne tikai kā Rīgas iedzīvotājai, bet arī kā Eiropas Parlamenta deputātei un bijušajai Vides ministrei, saņemot vietējo nevalstisko organizāciju vēstules. Rīgas domes atbilde uz viņu sūdzībām neseko, jo “tas ir tikai viedoklis”, pat, ja viedoklis balstīts uz virkni faktu un komisijas lēmumiem. Tas parāda domnieku attieksmi pret pilsētu un tās iedzīvotājiem.
Kam mūsu galvaspilsēta ir paredzēta? Caurbraukšanai vai dzīvošanai? Kāpēc tā vietā, lai beidzot tiktu veidota park&ride sistēma, kas gan atvieglotu satiksmi Rīgas centrā, gan samazinātu gaisa piesārņojumu, Rīgas dome turpina izcirst kokus un paplašināt ielas par labu automašīnām? Kāpēc jautājumos, kas skar katru Rīgas iedzīvotāju un viesi, netiek ņemti vērā pilsētnieku viedokļi un pat protesta akcijas?
Apstādījumu saglabāšanas komisijai ir jābūt no būvvaldes neatkarīgai, jo abu intereses ir klaji pretējas. Šobrīd koku un dabas intereses Rīgā nepārstāv neviens, izņemot nevalstiskās organizācijas, kuru sacīto dome ignorē.
