Publicitātes foto: Marco Borggreve

Rīgā pirmo reizi koncertēs Berlīnes Konzerthaus 0

VSIA “Latvijas Koncerti” aicina baudīt izcilu mākslinieku koncertu 28. septembrī Lielajā ģildē, kur uz vienas skatuves satiksies viens no Berlīnes vadošajiem orķestriem – Berlīnes Konzerthaus orķestris un viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna, informē “Latvijas Koncerti”.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Koncerts notiek Latvijas valsts simtgades koncertciklā “Dzimuši Latvijā”, un Berlīnes Konzerthaus Rīgā viesojas pirmo reizi.

Programmā iekļauta vācu komponista Oto Nikolai uvertīra operai “Jautrās vindzorietes”, beļģu komponista Jozefa Jongena Ērģeļkoncerts “Sinfonia Concertante” un Ludviga van Bēthovena Trešā jeb “Heroiskā” simfonija. Koncerts notiek Latvijas valsts simtgades koncertciklā “Dzimuši Latvijā”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vācu komponistu Oto Nikolai vēsture atceras kā vienu no izcilā orķestra “Vīnes Filharmoniķi” dibinātājiem un diriģentiem. 1848. gadā Oto Nikolai tika iecelts par Berlīnes operas galveno kapelmeistaru, bet jau gadu vēlāk ar milzu panākumiem tur iestudēja savu pēdējo operu “Jautrās vindzorietes”, kas kļuva par teju vispopulārāko komisko skatuves darbu 19. gadsimtā.

Ljēžā dzimušais komponists un mūzikas publicists Jozefs Jongens bijis viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta pirmās puses ērģelniekiem un beļģu ērģeļmūzikas attīstītājiem. Apjomīgā Ērģeļsimfonija komponēta kā pasūtījuma darbs Filadelfijas biznesmeņa Džona Vanameikera iespaidīgajam instrumentam, ko 1911. gadā viņš uzstādīja sava septiņstāvu tirdzniecības centra ātrijā.

Trešā no Ludviga van Bēthovena deviņām simfonijām iezīmē ne tikai komponista briedumu, bet arī laikmetu maiņu – grūst vecā sistēma un tās vietā pamazām dzimst jauna. Simfonija sacerēta 1804. gadā un tā caurstrāvota franču revolūcijas idejām, ko bravūrīgi sludinājis Napoleons Bonaparts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.