FOTO: Rīgā piemin ebreju tautas genocīda upurus 0
Holokausts ir neparakstāms savā brutalitātē un nepiedodamībā un tā upuri ir jāsaglabā mūžīgā piemiņā, šādu vēstījumu šodien uzrunā ebreju tautas genocīda upuriem pauda Valsts augstākās amatpersonas.
Pasākumā uzrunas teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un citi, diplomātiskā korpusa un ebreju kopienas pārstāvji.
Vējonis norādīja, ka ir aizritējuši gandrīz 80 gadi kopš holokausta šausmām, kad notika grūti aptverama traģēdija.
Viņš akcentēja, ka holokausts gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas ebreju kopienu un ka klātesošie ir pulcējušies piemiņas pasākumā, lai skumjās godinātu holokausta upurus.
Vējonis norādīja, ka šī traģēdija Latvijā nebūtu notikusi, ja nacistiskā Vācija un PSRS nebūtu iznīcinājuši Latvijas suverenitāti. Valsts prezidents pauda, ka ir daudz paveikts, lai dziedētu kara laika brūces, tomēr ir palikušas arī tādas, kuru dzīšanai vajadzēs laiku un savstarpēju sapratni.
Prezidents akcentēja, ka Latvijā bija aptuveni 700 cilvēki, kuri glāba savus ebreju līdzpilsoņus.
Arī Mūrniece uzsvēra, ka holokausta upuri ir jāsaglabā mūžīgā piemiņā, mācot par notikušo arī jaunajai paaudzei.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas valsts vērtības ir paustas Satversmē, kur ir nostiprinātas cilvēka pamattiesības un kur ir pausts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.
Kariņš uzsvēra, ka holokausts ir neparakstāms savā brutalitātē un nepiedodamībā un ka nedrīkst tikt pieļauta tā atkārtošanās.
Runas teica arī ebreju kopienas pārstāvji, un klātesošie pauda atbalstu paustajam, ka būtu jāpublisko arī holokausta tiešo veicēju vārdi. Tāpat tika norādīts, ka jāreaģē uz visām rasisma un antisemītisma izpausmēm.
Piemiņas pasākuma sākuma brīdī uz to bija pulcējušies vairāk nekā 300 cilvēku, to skaitam turpinot pieaugt.
Piemiņas brīdis notika vietā, kur atrodas Lielā horālā sinagoga. 1941.gada 4.jūlijā Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem.
Kā informēja Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska, sinagogas iekārtojumu aplēja ar degvielu un aizdedzināja, bet ebrejiem neļāva izkļūt no ēkas. Tajā pašā dienā tikuši nodedzināti arī citi ebreju dievnami, un par upuriem kļuvuši ne mazāk kā 400 cilvēku.
Pēc Umanovskas sniegtajām ziņām, pirms kara Latvijā dzīvojuši 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945.gadam tikuši nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
Skatieties arī TV3 Ziņu video:
