APLŪKO: Kā Rīgā piemin 1991.gada barikāžu gadadienu 7
Šodien nepilni 100 cilvēki pulcējās Rīgā, Doma laukumā, lai pieminētu 1991.gada barikāžu gadadienu, novēroja aģentūra LETA.
Barikāžu piemiņas ugunskurs Doma laukumā tika iededzināts, piedaloties Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim (ZZS) un citām esošajām un bijušajām amatpersonām.
Ap iedegto ugunskuru pulcējās jaunsargi un citi interesenti, kuri dalījās un uzklausīja atmiņu stāstus par barikāžu laiku un fotografējās un pārmija dažus vārdus ar amatpersonām.
Vēlāk piemiņas pasākumi turpinājās ar svinīgu ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, kur, spēlējot Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestrim, skanēja Latvijas valsts himna. Pēc tam Mūrniece, Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) un citas amatpersonas nolika ziedus pie pieminekļa, pieminot 1991.gada barikāžu gadadienu.
Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris pie Brīvības pieminekļa nospēlēja vēl vairākus skaņdarbus. Svinīgajā ceremonijā apkārt piemineklim bija sapulcējušies arī iedzīvotāji un ārvalstu tūristi, kuri vēroja pasākumu. Daļai no klātesošajiem rokās bija ziedi.
Par godu 1991.gada barikāžu atcerei galvaspilsētā šodien notika vairāki pasākumi, tostarp tika nolikti ziedi pie kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā.
Barikāžu atmiņu ugunskurs tika iedegts arī pie Saeimas, bet pēcpusdienā Rīgas Domā notika koncerts “Gaisma nākamībai”.
“1991.gada janvāra barikādes ir viena no mūsu valstiskās neatkarības svarīgākajām ceļa zīmēm. Tās visskaidrāk apliecināja tautas gribu izbeigt padomju okupāciju un atjaunot savu valsti,” parlamentā uzrunājot žurnālistus, kuri 1991.gada trauksmainajās dienās informēja sabiedrību par vēsturiskajiem notikumiem Latvijā, sacīja Mūrniece.
“No Latvijas vēstures viedokļa raugoties, barikādes bija arī viens no mūsu sabiedrības pagrieziena punktiem, jo apliecināja cilvēku uzdrīkstēšanos, drosmi un saliedētību. Barikāžu laikā mēs kļuvām izlēmīgi, pazuda bailes. Un, ja pazūd bailes, vairs nekas nevar stāvēt ceļā mērķa sasniegšanai,” uzsvēra Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja aicināja arī nākotnē saglabāt vēsturiskos notikumus tautas apziņā un nodot atmiņu stāstus jaunākajām paaudzēm. Mūrniece pauda prieku, ka šodien barikāžu laika atmiņu ugunskura iedegšanā Doma laukumā piedalījās arī jaunsargi.
Kā akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, barikāžu notikumos svarīgs bija ikkatrs to dalībnieks, taču īpaša loma bija žurnālistiem – viņi bija tie, kas tricināja padomju režīma stutes. Mediju pārstāvji šajā laikā padomju varai bija visbīstamākie, jo viņu dēļ noziedzīgais režīms nevarēja noslēpt patiesību ne savā valstī, ne pārējā pasaulē, izteicās politiķe, tieši tādēļ režīms žurnālistus nesaudzēja, un mediju pārstāvji bija arī bojāgājušo rindās. Mūrniece pateicās barikāžu laika mediju pārstāvjiem par pašaizliedzīgo darbu, kas ļāva visai pasaulei uzzināt par notikumiem Latvijā.
Kā spilgtu barikāžu laika liecību Saeimas priekšsēdētāja izcēla Saeimas izdevumu “Janvāra hronika”, kurā apkopotas tā laika likumdevēja – Augstākās padomes – preses relīzes, kuras barikāžu laikā izplatīja ārvalstu medijiem. Šo grāmatu kopā ar izdevumu “Augusta hronika” Mūrniece kā dāvinājumu pasniegusi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas pasākumā papildinot Tautas grāmatu plauktu.
Svinīgs pasākums neatkarības cīnītājiem, kuri tolaik strādāja televīzijā, radio un laikrakstos, katra gada janvārī ir viena no parlamenta tradīcijām, kas iedibināta 8.Saeimas laikā.
