Rīgā pērn lielākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Kāpēc notiek šīs traģēdijas? 0
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2018.gadā palielinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un tajos bojā gājušo skaits, savukārt samazinājies ugunsgrēkos cietušo skaits un izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem.
2018.gadā VUGD reģistrējis 20 751 izsaukumu, no tiem 9134 bija uz ugunsgrēkiem, 589 uz meža ugunsgrēkiem, 7085 uz glābšanas darbiem, savukārt 3943 no izsaukumiem bija maldinājumi.
Salīdzinot ar 2017.gadu, 2018.gadā par 4,5% palielinājies ugunsgrēku skaits, bet par gandrīz 200 izsaukumiem samazinājies glābšanas darbu skaits.
Visvairāk izsaukumu, tajā skaitā 3890 ugunsgrēki, reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, no kuriem 2568 – tieši Rīgas pilsētā.
Savukārt, Vidzemes ugunsdzēsēji glābēji saņēmuši vismazāk izsaukumus.
No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem 2087 izcēlušies dzīvojamās mājās, 670 transportlīdzekļos, 178 publiskajās ēkās un 163 ražošanas ēkās, 1081 reizes dega neapsaimniekotas ēkas, bet 2759 gadījumos – izgāztuves, atkritumi un sausā zāle.
Turpina samazinājies izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem – 2016.gadā tika reģistrēti 2560 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017.gadā – 2253, bet 2018.gadā pērnā gada zāle dzēsta 2088 reizes.
Aizvadītajā gadā, ņemot vērā ilgstošo sausumu, VUGD saņēma trīs reizes vairāk izsaukumu uz meža ugunsgrēkiem nekā 2017.gadā, kad tika dzēsti 169 meža ugunsgrēki.
Palielinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits
Iepriekšējos astoņus gadus bija vērojama pozitīva tendence katru gadu samazināties ugunsgrēkos bojā gājušo skaitam. Diemžēl 2018.gadā ugunsgrēkos bojā gājušo skaits palielinājās.
No 82 bojā gājušajiem 48 bija vīrieši, kuru vidējais vecums bija 55 gadi, un 29 sievietes, kuru vidējais vecums bija 62 gadi. Savukārt piecu bojā gājušo personības nav noskaidrotas. Visvairāk (28) ugunsnelaimēs bojāgājušo bija Rīgā.
Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos cieta 302 cilvēki, no tiem – 23 bērni, un šis skaits ir par 21% mazāks nekā 2017.gadā, kad cieta 381 cilvēks, no kuriem 52 bija bērni.
Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojā gājušajiem, var secināt, ka gandrīz visi gadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni. Nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība joprojām noved pie traģiskām ugunsgrēku sekām. No 82 ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki, 36 visticamāk bija saistīti ar neuzmanīgu smēķēšanu telpās. Turklāt lielākajā daļā notikumu cilvēku dzīvības varēja glābt, uzstādot mājokļos dūmu detektorus.
Pērn saglabājies salīdzinoši augsts ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – 381, tostarp arī 30 bērni.
Izglābto cilvēku skaits apliecina ugunsdzēsēju glābēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos, kā arī tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados ugunsdzēsējiem glābējiem ir uzlabots ekipējums un aprīkojums.
Glābšanas darbu skaits samazinājies
Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 7085 glābšanas darbus, kas ir par 2,77% mazāk nekā 2017.gadā, tomēr līdzīgi kā iepriekšējā pārskata periodā palielinājies dažādos negadījumos izglābto skaits. 2017.gadā glābšanas darbos tika izglābti 505 cilvēki, savukārt 2018.gadā izglābti 514 cilvēki, no kuriem 167 cilvēki izglābti ceļu satiksmes negadījumos, 55 cilvēki atrasti pēc apmaldīšanās purvos vai mežos, 61 cilvēkam palīdzība bija nepieciešama dažādu sadzīves negadījumu dēļ, savukārt 62 izglābti pēc negadījumiem uz ūdens vai ledus.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka aizvadītajos septiņos gados no ūdenstilpēm izcelto noslīkušo skaits pārsniedz ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu. Pērn no ūdenstilpēm izcelti 118 noslīkušie. Lielais noslīkušo cilvēku skaits ir skaidrojams ar cilvēku pārgalvīgu un neapdomīgu rīcību, atpūšoties pie ūdenstilpēm peldsezonas laikā.
2019.gadā VUGD aicina iedzīvotājus neaizmirst un rūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, lai traģisko ugunsnelaimju skaits samazinātos.
