Par nesadalītajiem dzīvokļiem lielāks nodoklis 9
Jo atsevišķos īpašumos nesadalītajos dzīvokļos mazāk deklarēto personu, jo lielāks nekustamā īpašuma nodoklis par platību, kas pārsniedz 30 kvadrātmetrus, – šādu nodokļa “progresivitāti” šogad turpina īstenot Rīgas dome.
Rīdziniekiem, kuri dzīvo divu vai vairāku dzīvokļu namos un kuriem piederošie dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos – tie viņiem pieder kopīpašuma domājamās daļās –, šogad nekustamā īpašuma nodokli 0,2 līdz 0,6% apmērā aprēķinās tikai par 30 kvadrātmetriem uz katru namā deklarēto personu. Bet par platību, kas pārsniedz 30 kvadrātmetrus, nodokļa likme, rēķinot uz vienu deklarēto “galviņu”, būs 1,5% apmērā no ēkas kadastrālās vērtības. Iznākumā – jo šajos namos, kuros dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos, būs mazāk deklarēto personu, jo uz pārsniegtās platības rēķina būs jāmaksā lielāks nodoklis.
Pagājušajā gadā daudzdzīvokļu namos, kuri nebija sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos, vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrītošā ēkas platības daļa, par kuru piemērojama 0,2 līdz 0,6% nodokļa likme, bija 40 kvadrātmetri aizpagājušajā gadā noteikto 50 kvadrātmetru vietā. Nosakot ēkas platības daļu, kurai piemērojama pieminētā samazinātā nodokļa likme, ņem vērā 2018. gada 1. janvārī konkrētajā ēkā pastāvīgo dzīvesvietu deklarējušās personas.
Kā vēsta Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis, uz šī kvadrātmetru samazinājuma rēķina lielāks nodoklis šogad varētu būt jāmaksā par aptuveni 5000 dzīvojamiem namiem galvenokārt galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, kā arī par jaunajiem projektiem, kas uzcelti mikrorajonos 2000. gada sākumā. Taču pārsteigumu tas var sagādāt arī, piemēram, iedzīvotājiem ģimeņu privātmājās, kuras tiem pieder domājamās daļās.
Ilmārs Ziedonis piebilst, ka likme 0,2 līdz 0,6% apmērā no mājokļa kadastrālās vērtības arī šogad tiks saglabāta īpašumiem, kuros savu pastāvīgo dzīvesvietu deklarējusi vismaz viena persona. Toties par īpašumiem, kuros neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, nodokļa likme ir 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības, tādējādi aptuveni 7 līdz 8 reizes lielāka. Piemēram, dzīvoklī, kura kadastrālā vērtība ir 20 000 eiro un kurā pastāvīgo dzīvesvietu deklarējis vismaz viens cilvēks, 0,2% nekustamā īpašuma nodoklis ir 40 eiro. Ja pastāvīgo dzīvesvietu dzīvoklī neviens nav deklarējis, tad 1,5% nodoklis sasniedz 300 eiro. Savukārt dzīvoklī, kura kadastrālā vērtība ir 50 000 eiro un kurā pastāvīgo dzīvesvietu deklarējis vismaz viens cilvēks, nodokļa apmērs ir 100 eiro. Ja neviens nav deklarējis, tad 750 eiro.
Arī par zemi, tostarp zem daudzdzīvokļu mājām, nodoklis tiek aprēķināts 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
Kā noteikts likumā, nekustamā īpašuma nodokļa likmi 0,2% no kadastrālās vērtības piemēro īpašumiem, kuru vērtība nepārsniedz 57 000 eiro, 0,4% likmi no tās kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 eiro, bet nepārsniedz 107 000 eiro, savukārt 0,6% likmi no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 eiro.
