Rīgā palielinās izpilddirektora ietekme 0
Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (“Gods kalpot Rīgai”), kurš ir kļuvis par visu Rīgas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāju, jau tuvākajā laikā tiksies ar Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadību, lai pārrunātu iespēju izveidot vienotu kapitāldaļu turētāja uzraudzības padomi.
Padomē nebūtu ar pašvaldību saistītu cilvēku, bet tiktu iekļauti, piemēram, pārstāvji no PKC, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, Ārvalstu investoru padomes. No šā gada visās pašvaldībās uzņēmumu pārraudzību no pilsētu un novadu politiskās vadības pārņem izpilddirektori, kuru rokās nonāk liela vara.
Līdz šim kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājs Rīgā bija mērs Oļegs Burovs (“GKR”) un viņa vietnieki Anna Vladova (“Saskaņa”) un Druvis Kleins.
Rīgā ir 13 pašvaldības kapitālsabiedrības, bet vēl divās – SIA “Getliņi Eko” un “Rīgas siltumā” – domei pieder kapitāldaļas. J. Radzevičs uzsvēra, ka izpilddirektora darbības uzraudzības padome, kas neaizvietotu kapitālsabiedrību padomes, varētu nodrošināt, ka nav iespējama kādas vienas personas patvaļīga rīcība. Tad, viņaprāt, nevarētu notikt tādas lietas, kādas Rīgas pašvaldībā bija 30. decembrī, kad gada pēdējā darba dienā “Rīgas satiksmes” (“RS”) padome izraudzījās jauno “RS” valdi, kurā ir arī Emīls Jakrins.
“Tas nebija labas pārvaldības prakses paraugs, jo radīja iespaidu, ka tādā veidā un laikā tik nopietns lēmums tiek pieņemts, mēģinot izvairīties no sabiedrības viedokļa. Tas met ēnu gan uz tiem, kas lēmumu pieņēma, gan uz valdi,” “Latvijas Avīzei” sacīja J. Radzevičs.
Viņš norādīja, ka “RS” ļoti svarīga ir uzņēmuma reputācija, jo tā atstāj iespaidu arī uz kredītlikmēm un kredītprocentiem.
Kapitāldaļu turētājs nevar iejaukties padomes darbībā, bet J. Radzevičs tiksies ar “RS” padomes vadību, aicinās pamatot pieņemto lēmumu un informēt arī par uzņēmuma finanšu situāciju.
Vakar pēcpusdienā Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa savukārt informēja, ka O. Burovs atcēlis viņa prombūtnes laikā izdoto rīkojumu, ar kuru par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītāju tika iecelts Emīls Jakrins. Uz direktora amatu tiks sludināts atklāts konkurss.
Jakrins neredz reputācijas riskus
Jaunā gada pirmajā darbadienā 2. janvārī “Rīgas satiksmes” padome tikās ar uzņēmuma jauno valdi, kurā ir Džineta Innusa, Elīna Epalte-Drulle, Inga Krūkle, E. Jakrins un Jānis Golubevs. Padomes sēdē par “RS” valdes priekšsēdētāju iecelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Dž. Innusa.
“RS” valdes izraudzīšanās izraisīja rezonansi sabiedrībā, jo tajā bija iekļauti arī divi līdzšinējās “RS” pagaidu valdes locekļi E. Jakrins un E. Epalte-Drulle. Viņus, kā vēstīja LTV, iepriekšējā padome, kuru Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks D. Kleins drīz pēc stāšanās amatā decembrī daļēji nomainīja, pirmajā kārtā bija atsijājusi reputācijas risku dēļ.
Informācijā medijiem tagadējais “RS” padomes priekšsēdētājs Rolands Klincis norāda, ka, izdarot valdes locekļu izvēli, svarīgi bijis “nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, kvalitātes vadību un risku vadību”. Tāpat esot ņemta vērā valdes locekļu profesionalitāte, pieredze un kompetence.
E. Jakrins “LA” teica, ka viņš nevarot komentēt “publiski noplūdinātu informāciju”, ko varot uztvert arī kā spiedienu uz lēmuma pieņēmējiem, jo, “kamēr nav pieņemts gala lēmums, neviens netiek atsijāts”.
E. Jakrins nedomā, ka viņš var radīt kādus reputācijas riskus, jo, viņaprāt, par tādu nevar uzskatīt atkāpšanos no “RS” valdes locekļa amata 2018. gada decembrī. Pēc tam kad no “RS” valdes priekšsēdētāja amata atstādināja Leonu Bemhenu, visa valde, kurā bija arī E. Jakrins, pieņēma solidāru lēmumu atkāpties.
Pirms vairāk nekā gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka kriminālprocesu saistībā ar “RS” iepirkumiem.
Vēlēšanu tuvums var atbrīvot rokas
Pagājušā gada novembra beigās par Rīgas vicemēru ievēlēja D. Kleinu no neatkarīgo deputātu bloka “Rīgai”, ar kuru E. Jakrinam ir senāka saikne. Viņš ar bloka vadītāju Oskaru Putniņu savulaik kopā darbojās partijā “Latvijas attīstībai”. Bloka pievienošanās koalīcijai ļāva noturēties amatā Rīgas mēram O. Burovam. Viena no jauno koalīcijas partneru prasībām bija, lai domē tiktu izveidots izpilddirektora vietnieka amats, tam deleģējot pārraudzību pār vairākām kapitālsabiedrībām – arī pār “Rīgas satiksmi”.
Bloka “Rīgai” vadītājs O. Putniņš “LA” atzina, ka koalīcijas veidošanā tāda runa bijusi, taču koalīcijas līguma saturu viņš negribētu komentēt, jo tas esot iekšējais dokuments. Uz vairākuma stabilitāti šā punkta neizpilde iespaidu neatstāšot. O. Putniņš uzskata, ka izpilddirektora vietnieks būtu jāizraugās konkursā.
“LA” rīcībā esošā informācija liecina, ka kandidātu atlases procedūru kā vienīgo iespējamo vietnieka izvēles veidu ir minējis arī J. Radzevičs.
Atturoties komentēt domes vadības iekšējās sarunas, J. Radzevičs uzsvēra, ka domes nolikums neparedz izpilddirektora vietnieka amatu. Tas nozīmē, ka viņš pārraudzīs visas pašvaldības kapitālsabiedrības, jo šo pienākumu viņš var deleģēt tikai sev padotai personai.
Opozīcijas deputāts Olafs Pulks (“Vienotība”) “LA” atzina, ka pašvaldības izpilddirektors J. Radzevičs ir ļoti pieredzējis un par viņa profesionālajām kvalitātēm nav iebildumu. Cita lieta, ka politisku iemeslu dēļ opozīcija viņu neatbalstīja.
Taču O. Pulkam esot cerības, ka izpilddirektors kapitālsabiedrību sakārtošanā varēšot izdarīt labas lietas.
“Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu tuvums Jurim Radzevičam varētu iedot lielāku spēku,” piebilda O. Pulks, kurš cer, ka izpilddirektora vietnieka amats, kura kompetencē būtu arī lielu problēmu skartās “RS” pārraudzība, domes atlaišanas gaisotnē netiks izveidots.
