Rīga paliek tukšām rokām…Galvaspilsētai EK no 346,1 miljoniem eiro nepiešķir ne centa “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā 171
Eiropas Savienības (ES) finanšu perioda no 2021.gada līdz 2027.gadam trešajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) apstiprinājusi finansējumu 346,1 miljona eiro apmērā “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā, tā šo trešdien, 17.jūlijā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).
SM norāda, ka tas ir nozīmīgs ES atbalsts, lai turpinātu “Rail Baltica” projekta ieviešanas darbus Latvijā un sekmētu pamattrases būvniecību.
Finansējums paredzēts prioritāro “Rail Baltica” aktivitāšu realizācijai Latvijā. No kopējā piešķīruma projekta īstenošanai Latvijā 252 miljoni eiro piešķirti dienvidu posma (Misa-Lietuvas robeža) pamattrases būvniecībai un 38 miljoni eiro Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.
Līdzfinansējums paredzēts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži-Misa un Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei. Tāpat papildu finansējums piešķirts daļai no būvdarbu uzraudzības pakalpojumiem un būvniecības novērtējumiem, informē ministrijā.
SM atzīmē, ka no kopumā iesniegtajiem 408 transporta infrastruktūras projektiem Eiropas Komisija ir izvēlējusies 134, kas saņems ES līdzfinansējumu aptuveni septiņu miljardu eiro apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI). No minētās summas “Rail Baltica” īstenošanai Baltijas valstīs piešķirti 1,2 miljardi eiro.
Baltijas valstu kopuzņēmums AS “RB Rail” informē, ka no minētajiem 1,2 miljardiem eiro 370 miljoni eiro piešķirti “Rail Baltica” īstenošanai Igaunijā, bet 458 miljoni – Lietuvai. Lai vēl šogad varētu parakstīt finansēšanas līgumu, tuvākajā laikā sāks sagatavošanas procesu, saskaņojot līguma nianses ar CINEA par “Rail Baltica” ieviešanu atbildīgajām ministrijām un projekta nacionālajiem ieviesējiem.
Igaunijā līdzfinansējums tiks piešķirts pamattrases būvdarbiem, tostarp dzelzceļa apakšbūves (uzbērumu, ceļa pārvadu) darbiem dažādos posmos, ieskaitot Sodevahe-Kangru, Kangru-Saku Harju apriņķī (tostarp Lagedi satiksmes mezglam/viaduktam) un Hagudi-Alu posmā. Papildus pamattrases būvniecība ietver posmu Saku-Harju un Raplas apriņķu robeža un posmu Alu-Kerpla. Kopumā Igaunija saņems līdzfinansējumu līdz 55 kilometriem no pamattrases izbūvei.
Lietuvā līdzfinansējums piešķirts pamattrases būvniecībai, pamatā apakšbūves būvdarbiem posmos Ramigala-Berčūni un Berčūni-Jonišķēle, augstsprieguma pieslēguma punktiem Panevēžā, Išorā un Ļudvinavas “Rail Baltica” vilces apakšstacijās, kā arī pamattrases būvniecībai Kauņas-Šētas posmā Kauņas-Ramīgalas pamattrases posmā. Lietuva būs nodrošinājusi finansējumu Kauņas-Lietuvas/Latvijas pārrobežu posma apakšbūves darbiem 114 kilometru garumā un citām aktivitātēm, informē “RB Rail”.
Tāpat līdzfinansējums piešķirts “Rail Baltica” elektrifikācijas apakšsistēmas specifisku komponenšu tehnisko prasību izstrādei un dzelzceļa signalizācijas vadības apakšsistēmu komponenšu tehnisko prasību izstrādei.
“RB Rail” pārstāvji skaidroja, ka Rīgas posmā pieteiktās aktivitātes šajā EISI uzsaukumā nav atbalstītas.
Līdz ar to darbi Rīgas centrā un pie lidostas turpinās pieejamo, iepriekš piesaistīto finansējumu ietvaros. Paralēli norisinās darbs, vērtējot variantus Rīgas savienojumam ar “Rail Baltica” dzelzceļa trasi projekta pirmajā posmā, un darbs pie finansējuma stratēģijas izstrādes.
Tādējādi “Rail Baltica” projekta Latvijā īstenošanai kopumā piešķirtais EISI un nacionālais līdzfinansējums patlaban veido vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka līdz šim finansiāli lielākajā uzsaukumā ES dalībvalstu pieteikto projektu kopsumma vairākas reizes pārsniedza pieejamo finansējumu, un tika noraidīti daudzi augstas kvalitātes un gatavības projekti.
Briškens atzīmē, ka finansējuma piešķiršana nozīmē, ka “Rail Baltica” projektam ir ne tikai jāturpinās, bet jākāpina tā ieviešanas tempi. “Latvijai piešķirtais finansējums nodrošinās būtiskus darbus Dienvidu posmā virzienā uz Lietuvas robežu. Vienlaikus lēmums parāda, ka līdzšinējā projektu finansēšanas sistēma un finansējuma apjomi nav optimāli, kā rezultātā daudzi Eiropai un dalībvalstīm būtiski projekti netiek ieviesti vispār vai netiek ieviesti ar pilnu jaudu,” papildina ministrs.
Viņš uzsver, ka Latvijas amatpersonām visos līmeņos – no Ministru prezidentes un ministriem līdz Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem un eirokomisāram – jāstrādā cieši ar Baltijas kolēģiem, lai gaidāmajās ES daudzgadu budžeta sarunās kopīgi cīnītos par lielāku finansējumu Eiropas stratēģiskajai pārrobežu savienojamības infrastruktūrai, tostarp “Rail Baltica” projektam.
LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
