Rīgā no marta atkal pieaugs siltumenerģijas tarifs. Cik liels tas būs? 7
Rīgā siltumenerģijas tarifs no 1.marta pieaugs par 3,9%, sasniedzot 69,36 eiro par megavatstundu (MWh), informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.
Siltumenerģijas tarifu pieaugums saistāms ar kurināmā – dabasgāzes un šķeldas – cenu pieaugumu un neparedzēto izmaksu iekļaušanu siltumapgādes pakalpojumu tarifu veidojošajās izmaksās. “Rīgas siltums” kā kurināmo izmanto dabasgāzi, šķeldu un dīzeļdegvielu.
Vienlaikus SPRK vērš uzmanību, ka siltumenerģijas izmaksu mazināšanai valsts sniedz atbalstu mājsaimniecībām tajās pašvaldībās, kurās siltumenerģijas tarifs centralizētajā siltumapgādē ir virs 68 eiro par MWh. Ņemot vērā minēto, mājsaimniecībām, kuras izmanto centralizēto apkuri Rīgā, martā un aprīlī tiks piemērots valsts noteiktais maksimālais siltumenerģijas tarifa līmenis – 68 eiro par MWh.
SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka izmaksas vērā ņemami pieaug ne tikai apdzīvotās teritorijās, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, bet arī tajās, kurās kā kurināmo izmanto biomasu – šķeldu vai granulas. Cenu pieaugumu nozares pārstāvji skaidro gan ar pieaugošām energoresursu izmaksām, kas sadārdzina šķeldas un granulu ražošanas procesus, gan arī ar lielu šķeldas pieprasījumu Latvijā un Baltijas reģionā.
Vienlaikus SPRK skaidro, ka dabasgāzes cena biržā jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus parasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot piegādes līgumus dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir ierasta prakse arī gāzes piegādēm mazumtirdzniecībā, piemēram, iegādājoties dabasgāzi siltumenerģijas ražošanai. Dabasgāzes biržas cenas augstākais punkts tika sasniegts decembrī, kad piegādes nākamajam mēnesim cena sasniedza 112,99 eiro par MWh. Šobrīd cena biržā nedaudz stabilizējas – šogad janvārī nākamā mēneša cena bija 84,07 eiro par MWh.
“Rīgas siltumam” ir piešķirta atļauja pašai noteikt siltumenerģijas tarifus, ja mainās kurināmā cena. Tas nozīmē, ka tiklīdz kurināmā cena būs zemāka par to, kas iekļauta piemērotajā tarifā, komersantam būs jānosaka zemāks tarifs.
Šobrīd “Rīgas siltuma” piemērotais tarifs ir 66,76 eiro par MWh, kas ir spēkā no 2021.gada 1.novembra.
Vienlaikus regulatorā norāda, ka šobrīd SPRK izskatīšanā ir vēl divi “Rīgas siltuma” aprēķinātie siltumenerģijas tarifi. Tostarp šogad 8.februārī iesniegtais tarifu projekts, kas paredz tarifa pieaugumu saistībā ar dabasgāzes cenas kāpumu, kā arī pērn 20.decembrī iesniegtais pilnais siltumenerģijas tarifu projekts, kas iesniegts, ņemot vērā izmaiņas siltumenerģijas bilancē un siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanas izmaksās.
SPRK min, ka tarifu pārskatīšana nav piesaistīta kalendārajam gadam, un komersanti tos SPRK izvērtēšanai iesniedz pēc nepieciešamības, proti, kad ir būtiskas apjoma vai izmaksu svārstības. Turklāt ir divu veidu tarifu projektu izvērtēšanas – pilnā tarifa izvērtēšana, kur tiek pārbaudītas visas komersanta izmaksas, un atļauja pašiem noteikt tarifus, ja mainās kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cena, kas arī ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai SPRK.
Kopējais pilnā tarifu projekta izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas laiks ir līdz 120 dienām. Ja izvērtēšanas gaitā ir nepieciešams saņemt no komersanta papildu informāciju par tarifu projektu, SPRK lūdz to iesniegt. Brīdī, kad informācija ir pieprasīta, tarifu projekta izskatīšanas laiks tiek apturēts, bet atsākas, kad komersants informāciju ir iesniedzis SPRK.
SPRK tarifus aprēķina un apstiprina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Jau ziņots, ka šajā apkures sezonā “Rīgas siltuma” tarifs audzis divas reizes. No 1.septembra tas, salīdzinot ar iepriekšējo maksu, pieauga par 26,6%, bet no 1.novembra – vēl par 16,5%.
“Rīgas siltums” ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. No uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas 77% tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir apmēram 825 kilometri, no kuriem 85% ir uzņēmuma īpašumā.
Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA “Enerģijas risinājumi. RIX”, bet AS “Latvenergo” pieder 0,005% akciju.
