FOTO. Rīgā latviešu leģionāru piemiņas gājienā piedalījās vairāki simti cilvēku 0
Šodien “Daugavas vanagu” rīkotajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā Rīgā piedalījās vairāki simti cilvēku.
Šogad gājiena dalībnieku bija acīmredzami mazāk, nekā tas bija pasākumos pirms Covid-19 pandēmijas.
Gājiena galvgalī gāja organizācijas “Daugavas vanagi” pārstāvji, arī atsevišķi Nacionālās apvienības politiķi.
Gājienu pie pieminekļa sagaidīja no Latvijas karogiem izveidota aleja.
Starp pasākuma vērotājiem pie Laimas pulksteņa bija redzami arī tā pretinieki. Piemēram, iepriekšējos gados aktīvi protestējušais Aleksandrs Giļmans.
Šoreiz protestētājiem nebija plakātu un viņi tikai vēroja notiekošo.
Latviešu leģionāru piemiņas gājiens Rīgā noslēdzies mierīgi
Acīmredzamu, skaļu incidentu pasākuma laikā nebija, lai gan to vēroja cilvēki, kas citus gadus protestēja pret gājiena norisi, piemēram, iepriekšējos gados aktīvi protestējušais Aleksandrs Giļmans.
Šodien pie Brīvības pieminekļa bija ieradusies sieviete, kas pēdējās dienās kļuvusi populāra sociālajos tīklos, jo apmeklēja veikalu, nesot iepirkumu somu ar Krievijas armijas karā pret Ukrainu izmantoto simbolu “Z”. Šodien viņas apģērbu rotā pie krūtīm piešūts Krievijas karodziņš.
Kopumā pasākums noslēdzies mierīgi, tā dalībnieki izklīduši, bet policisti turpina dežūrēt pie Brīvības pieminekļa.
Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA teica, ka kopumā pasākums aizritējis bez būtiskiem incidentiem. Kopumā šogad gājienā piedalījās aptuveni 200 cilvēki, un tas faktiski ir mazākais šajā pasākumā piedalījušos cilvēku skaits pēdējos gados.
Savukārt attiecībā uz aizturēto sievieti Grāvīte norādīja, ka sieviete nogādāta iecirknī apstākļu noskaidrošanai un viņa iepriekš bijusi policijas redzeslokā. Šī persona ir arī vienīgā šogad šajā pasākumā aizturētā.
Kā ziņots, šodien Rīgā notika “Daugavas vanagu” rīkotais latviešu leģionāru piemiņas gājiens no Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.