“Saskaņas” atlūzas, analizējot rezultātus, droši vien sit pa pakausi un kliedz. Egila Līcīša feļetons 5
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ilgus gadus Latvijas Pensionāru federāciju vadījušais Aivars Siliņš tiks atstāts bez rūpēm par katru Rīgas cilvēku. Pie 72 gadus vecās Terēzes un sešdesmitčetrgadīgās Lidijas neatbrauks bērni, jo bezmaksas sabiedriskā transporta brīvbiļetes Rīgā darbspējīgiem pieaugušajiem nedalīs.
Un arī staltais sirmgalvis, pūrenieks Augusts Brigmanis neatgriezīsies, lai strādātu atbrīvotajā vietā Saeimā, kā tas bijušajam zemsaviešu vadonim nāktos, ja ZZS sarakstu ar Viktoru Valeini un dr. Apini priekšgalā Rīgas ārkārtas vēlēšanu balsotāji elsdami un pūsdami paceltu pāri 5% barjerai un ieveltu galvaspilsētas domē.
Uz tādiem sasniegumiem pilsētā Zemnieksavienības biedri nebij spējīgi, lai kā tagadējais apvienības vadonis un lūzeris Edgars Tavars spļautu zili melnu, lādētos un šķendētos, nenovēlot rīdziniekiem “to vājprātu” un “trakomāju”, kādā patlaban jādzīvo visas valsts iemītniekiem. (Tuvākus izskaidrojumus pie 5. palātas pacienta Napoleona Bonapartavara Tvaika ielā personīgi).
Diemžēl opozīcijas līdera Tavara cerības nepiepildījās. Rīgā būvēs darba un koncentrācijas nometnes, notiks plaša mēroga citas ticības apspiešana, sāksies terors un tirdzniecība ar cilvēku iekšējiem orgāniem, un tāds ārprātīgo nams turpināsies teju piecus gadus.
Rīdzinieki apliecinājuši uzticību tieši pašreizējo valdību pārstāvošiem spēkiem.
Kāds stāvoklis pārējās paspēlējušās raudošajās partijās? Protestējot pret netaisnu iznākumu vēlēšanās, valsts galvaspilsētu līdz šim apsaimniekojušie “suns zina, ko ēdis” saskaņiešu un “Gods kalpot Rīgai” bloks uzmetuši lūpu, bet cieš klusu kā kaps.
Pilsēta nav nodota varas pārņēmējiem pieņemamā ekspluatācijas stāvoklī, bet bedraina un pussabrukusi.
Krievi, vēlēšanu sestdienas rītā pamodušies un pavērušies pa logu uz pelēko dzīves īstenību, negāja atbalstīt zagļu branžu. Lai sociķus pa etapu aizved atkal uz Sibīriju vai kolektīvi nosūta pāraudzināšanā uz Bruknu – neviens melīgos darbaļaužu draugus neaizstāvēs!
“Saskaņas” atlūzas un citi vēlēšanu zaudētāji, analizējot rezultātus, droši vien sit pa pakausi un kliedz – jēzīt balto, kādēļ man vajadzēja tādas lietas runāt! – un nolīduši laizīt brūces.
Tradicionālie censoņi, latviešu politikā nezūdošās vērtības, Žuravļovu famīlija un Grostiņš, nezaudē optimismu, saka – uz redzīti, do svidaņje, tiksimies atkal, gaidām nākamo reizi.
Tikmēr augošais valdības pretspēks, bijušā nabadzīgā advokāta Alda Gobzema jaunveidojums nepārtrauc grabināšanos ar konservbundžām un izsaucis tautas masas uz ielu demonstrācijām 10. oktobrī, lai gāztu nīsto režīmu.
Pilsētnieku dzīve pēc vēlēšanām pamazām ievirzās ierastās sliedēs, un prāti atkal nodarbināti ar dzīvei svarīgāko – kāpēc kāpj cenas lielveikalos un kas būs ar sarežģījumiem Kristapa Porziņģa ceļgalā.
No atmiņas gaist priekšvēlēšanu kņada, asumi savstarpējā polemikā un pat spilgtākie un ģeniālākie debatētāju izteicieni, kā, piemēram, Burova kunga piezīme – es pabeigšu, sieviete!
Vai valsts vadītāja Bordāna aizrādījums jaunam Smiltēnam – jūs nerunājat, jūs gvelžat!
Izdziest arī ar bagātīgi izlaistītu sarkanu tinti profesores Kreituses, profesionālās vērtētājas Jembergas un socioloģijas zinātņu doktora Rajevska veiktie partiju kontroldarbu kļūdu labojumi, apliecinot, ka uz vēlēšanām startējušie pārsvarā bij nelietojami kā politiķi, gatavie pļunduri.
Tomēr Rīga klupšus krišus ir tikusi līdz iecirkņiem un nobalsojusi. Pateikusi jāvārdu pārmaiņām pašvaldības saimniecībā, kas pilsētas braucamā daļā dos zaļo gaismu velosportistiem, un ēku bēniņos izvilks striķus, kur apakšstāvu dzīvokļu īrniekiem izžaut izmazgāto veļu.
Skatīsimies, kā būs, kad pilsētas pārvaldīšanā iesaistīsies Jaunupa kunga piejaucētie stilīgie progresīvie. Pašlaik cilvēki ir tik noilgojušies pēc sengaidīta lielvecākā, ka, gaidi – jaunais un laipnais Staķis, kurš vēlēšanu dienā savam atbalstam prata pievilkt veselu mežu ļaužu un izskatījās tuvu ideālam mēram, ne vēlāk kā pēc divi nedēļām būs atbildīgs par no ostas plūstošām smakām, vainīgs par grambainām ielām un nesagrābtām lapām.
Panākumu aizgrābtībā progresa politiķi plāno transportēt savu pareizo ticību arī uz perifēriju, kur ļaudis vēl maldās pa neapgaismotiem ceļiem, kur dzīvo vesels, civilizācijas un globalizācijas nebojāts latvju tautas raksturs un pasaulsuzskats.
Gatavojieties, ka pirms nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām sētsvidū Brigmaņtēva saimes vietā iebrauks velokolonna ar aģitatoriem un propagandistiem. Tās būs jumpravas un zaļūkšņi hipsteri ar jauniem, špāsīgiem bībelstāstiem.
