Rīga izkārti vairāk nekā 100 balti karogi, protestējot pret plānotajām kadastra vērtību izmaiņām 1
Lai pievērstu lēmumpieņēmēju uzmanību plānoto kadastra vērtību izmaiņu negatīvajām sekām uz Latvijas nekustamā īpašuma vidi, augustā Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzsāka miermīlīgu protestu – Balto karogu akciju.
Tajā ikviens nekustamo īpašumu attīstītājs, investors un īpašnieks aicināts pie ēkas izkārt baltu karogu, simbolizējot kapitulāciju izmaiņu priekšā.
Iegūstot arvien plašāku atbalstu, šobrīd akcijas ietvaros Rīgā izkārti jau vairāk nekā 100 karogi.
Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un izrietošās kadastrālās vērtības 2022. gadam ir nekoordinētas politikas piemērs, jo vienlaikus netiek izskatīts jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm.
Ja kadastra vērtību izmaiņas tiks pieņemtas pēc šī brīža plāna, vienlaikus nemainot nodokļu slogu, Latvijas nekustamo īpašumu tirgus konkurētspēja tiks sagrauta, ietekmējot ikvienu valsts iedzīvotāju.
Situācijai uzmanību pievērst apņēmušies lielākie Latvijas nekustamā īpašuma attīstītāji. “Iesaistāmies Balto karogu akcijā, lai pievērstu lēmumpieņēmēju uzmanību tam, kā plānoto kadastrālo vērtību izmaiņas var negatīvi ietekmēt Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstību un konkurētspēju.
Pašreiz plānotās izmaiņas var radīt nesamērīgu nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu pieaugumu, pat trīs vai vairāk reizes, kas būs ārkārtīgi liels slogs nekustamo īpašumu juridiskajiem īpašniekiem.
Līdz ar to var palielināties jauno mājokļu cenas un samazināties to pieejamība, palēnināties dzīvojamo ēku fonda atjaunošanās, kā arī negatīvi var tikt ietekmētas ar jauno mājokļu būvniecību saistītās blakus nozares,” stāsta Mikus Freimanis, “Merks” Nekustamā īpašuma attīstības direktors.
“Nozare ir vienota savā nostājā – neizsvērts un sasteigts lēmums var radīt nekustamā īpašuma tirgus stagnāciju un uz ilgāku laiku mazināt Rīgas un Latvijas nozīmi globālajā biznesa attīstības kartē. Tieši tāpēc “Hanner”, uzņēmums, kurš Latvijā ieguldījis 140 miljonus eiro, viens no pirmajiem pievienojies protesta akcijai.
Taču baltie karogi pie biroju ēkām Jaunajā Teikā simbolizē ne tikai neapmierinātību – tas ir arī aicinājums uz kopdarbību un resursu mobilizāciju turpmākai nozares attīstībai. Uzskatu, ka tikai mērķtiecīga valsts un privātā sektora sadarbība, dialogs un apdomāti lēmumi veicinās nozares konkurētspēju un izaugsmi, kas rezultātā sniegs būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai,” uzsver Mindaugas Valuckas, “Hanner Group” valdes loceklis.
NĪAA biedri aktīvi uzsver arī mūsu jau šobrīd zemās konkurētspējas potenciālo pasliktināšanos, ja salīdzinām Rīgas nekustamā īpašuma investīciju vidi ar kaimiņvalstu galvaspilsētām. “Jau pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu. Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis ir ievērojami augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
Paaugstinot to vēl vairāk, ārvalstu investori saviem projektiem aizvien biežāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu. Šādas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti.
Piemēram, Igaunijā NĪN objekts ir tikai zeme un no nodokļa ir atbrīvotas ēkas un būves – nav saprotams, kāpēc Latvijā nav identiska situācija, jo tā ir acīmredzama un jau ilgstoša Latvijas nepievilcība jebkuru investoru acīs,” norāda Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.
“Mēs jau šobrīd maksājam augstākos nekustamā īpašuma nodokļus Baltijā, un iecere tos palielināt vēl 2 vai 3 reizes ir absurda. Izmaksas un zaudējumi pieaugs visiem. Viļņa un Tallina savā attīstība mums jau ir aizsteigušās tālu priekšā, tāpēc mums drīzāk ir jādomā kā attīstīties, kā konkurēt, kā piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas, nevis ieturēt vēl lielākus nodokļus un savu atpalicību tikai palielināt.
Politikas līmenī ir jāpanāk izpratne ko mēs vēlamies ilgtermiņā sasniegt, nevis jāpasniedz “dāvanas” mūsu konkurentiem.
Vai mēs vēlamies stimulēt jaunu ēku būvniecību, uzlabot energoefektivitāti un veselīgu vidi, saglabāt un atjaunot vēsturiskās ēkas, piesaistīt investīcijas un radīt darba vietas? Ja jā, tad mums ir jāsāk ar skaidriem mērķiem un nekustamā īpašuma nodokļa politikai ir jāstimulē šo mērķu sasniegšana, vienlaicīgi nodrošinot konkurētspēju Baltijas mērogā,” uzsver Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.
Esošā situācija jau ir radījusi kaitējumu līdzšinējo ieguldījumu atdeves plānošanā un mazinājusi interesi ieguldīt Rīgas attīstībā turpmākajos periodos, jo signalizē par neprognozējamu politiku Latvijas valsts līmenī.
“Lai ilgtermiņā veidotu investoriem pievilcīgu vidi, jāņem vērā, ka ārkārtīgi svarīga ir gan prognozējama nodokļu politikas veidošana valstī, gan arī paredzamas un pretimnākošas investīciju vides uzturēšana. Bez šiem faktoriem ieguldījumi visticamāk tiks novirzīti uz citām valstīm vai reģioniem.
Finanšu plānošanā izšķiroši ir savlaicīgi zināt par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām. Tas uzņēmējiem ļauj gan pielāgot investīciju projektus, gan arī veiksmīgi plānot finanšu plūsmu īstermiņā un ilgtermiņā.
Lai ne tikai noturētu, bet arī piesaistītu papildu investorus Latvijai, ir ļoti svarīgi, lai politisko lēmumu pieņēmēji šo jautājumu ļoti nopietni izskatītu arī no investoru skatupunkta,” izceļ Frode Gronvolds, SIA Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs.
Ar Balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji aicina kadastrālās vērtības izmaiņas ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023. gadu, kā arī vienlaikus sekmēt labvēlīgāku politiku ieguldījumu piesaistē.
