Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – gads atklāts 0
Pēc Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada oficiālās atklāšanas piektdienas vakarā ar Riharda Vāgnera Rīgā aizsāktās operas “Rienci. Triumfs un sakāve” uzvedumu sestdien Rīga modās kā patiesa Eiropas kultūras galvaspilsēta. Kultūras elpa vijās cauri visai pilsētai.
“Es arī noglāstīju Bībeli”
Cauri Rīgai no vecās bibliotēkas ēkas uz Gaismas pili Pārdaugavā norisa akcija “Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas svinīga atvēršana.
Nu ko, minam – pirmā grāmata būs Dainu tēva sējums vai Bībele? Vēl nepienākot pie ļaužu ķēdes vecās Nacionālās bibliotēkas ēkas priekšā, dzirdama sparīga vīrieša balss. Tā virsseržants Vitālijs Donskis uzkurina gaidīšanas mirkli. Pēc brīža veras durvis, un pirmā grāmata – 1825. gadā Sanktpēterburgā latviešu valodā izdotā Bībele – tiek padota no rokas rokā. Vēlāk ne vienu vien cilvēku ķēdē dzirdēju sakām – es arī noglāstīju Bībeli. Bet šo grāmatu no vecās bibliotēkas pirmā padeva visilgāk ‒ Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 45 gadus ‒ nostrādājusī bibliotekāre Dace Pamata. Pirmajai uzsākot grāmatu ķēdi, viņai tagad acīs bija aizkustinājuma asaras. Skaisti bija izdomāts, ka nodibinājuma “Rīga 2014” darbinieki būs apsējuši dzeltenas šalles, bet bibliotēkai piederīgie baltas. Un tā pirmo grāmatu no vecās ēkas līdz pat jaunajai mājvietai ķēdes abās pusēs pavadīja godasardze – vienā pusē režisors Uģis Brikmanis, otrā vīrs baltā šallē. Vecajā ēkā, kur grāmatas no rokas rokā deva bibliotēkas darbinieki, ķēdē pamanu arī mazu ķiparu. Kristapam Malahovskim ir septiņi gadi, viņš mācās mūzikas vidusskolā, bet šobrīd lepojas, ka ticis vienā bildē ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu un viņa vietnieku Andri Ameriku. Bibliotēkā strādājusi zēna mamma Inga Malahovska un vecmāmiņa Ija Vonda, kura še aizvadījusi trīsdesmit gadu. “Puika bija jāņem līdzi, jo tāds notikums kā šodien ir reizi mūžā,” viņa saka. Ārsti Baibu Paiji satieku ķēdē pie Brīvības pieminekļa. Viņa teic, ka Gaismas pils ir simbolisks svētums un šobrīd jūtoties kā Dziesmu svētkos. Operas fonda locekle Maija Šadinova, kura savu kārtu ķēdē gaida Latvijas Universitātē, teic, ka jūtoties ļoti pacilāta. Vēl viņa šodien lepojas ar saviem kolēģiem Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā. Literatūras skolotāja Daina Štokmane ar visu savu 12. klasi stāv uz Akmens tilta, bet skolotāja Veronika Dzalbe ar audzēkņiem no Rīgas vājredzīgo skolas Vērmanes dārzā.
Akmens tilta viņā galā Gaismas pilī pirmo grāmatu, lai to ieliktu Tautas grāmatu plauktā, sagaida jaunākais bibliotekārs Jurģis Celmiņš.
Bibliotēka gatava nebūs nekad
Ļoti iespējams, ka šādas bibliotēkas mums nebūtu, ja nebūtu bijis kultūras ministres Helēnas Demakovas. Ojārs Rubenis teic, ka Gaismas pils ir otrs lielākais valsts pasūtījums tūlīt aiz Brīvības pieminekļa.
Kopš neatkarības atjaunošanas mums bijuši divpadsmit kultūras ministri, bet tikai viens Nacionālās bibliotēkas direktors – Andris Vilks. Viņš teica, ka esot sagatavojis garu runu, bet, tā kā laiks ir auksts, pieminēja Plūdoņa “Atraitnes dēlu”, kurš sapņoja par stikla kalnu. Un varbūt tāpēc tautā jauno bibliotēku tā arī sauc. Taču simboliskā nozīmē runājot – bibliotēka gatava nebūs nekad, sacīja Andris Vilks.
Grāmatu ķēdē piedalījās vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku. Ķēdei bija sagatavots apmēram 15 tūkstoši grāmatu, bet, tā kā daudzi tās dalībnieki gribēja grāmatas aplūkot un fotografēties ar tām, visa norise ieilga un, no rokas rokā ceļojot, līdz jaunajai mājvietai Gaismas pilī nonāca vairāk nekā divi tūkstoši grāmatu.
Iemūžināt sevi dzintarā
Kultūras galvaspilsētas atklāšanas elpa ienāca arī Centrāltirgū un Rīgas Starptautiskajā autoostā. Melns koncertflīģelis atradās autoostas otrā stāva kafejnīcā, kur varēja dzirdēt Johana Sebastiana Baha klaviermūziku dažādu paaudžu pianistu sniegumā. “Man vienmēr paticis iesaistīties lietās, kur jāpameklē jēga un sava filozofija,” man saka pianiste Elīna Bērtiņa, “tāpēc arī piekritu piedalīties. Līdz šim šādā vidē spēlējusi neesmu.”
Bet Centrāltirgū Zivju paviljonā pavārs Havjers Garsija gatavoja senā dzintara ceļa valstu zivju ēdienus. Piena paviljonā varēja doties multimediālā ceļojumā Rīgas pilsētas un tās galvenās ielas pagātnē. Unikālus kinokadrus papildināja komponista Raimonda Tigula īpaši šim notikumam sacerēta mūzika.
Uzziņa
Atrodi sevi un dalies
Uzņēmums “Lattelecom” īstenojis Grāmatu draugu ķēdes dalībnieku fotografēšanu. Deviņu fotogrāfu komanda iemūžinājusi ķēdes dalībniekus deviņos posmos visu akcijas darbības laiku. No 20. janvāra, Grāmatu ķēdes dalībnieki savas fotogrāfijas varēs atrast mājas lapā www.gramatukede.lv. Attēlus varēs lejupielādēt un dalīties ar tiem sociālajos tīklos.
