Rīga gatavojas tūristu nodevas ieviešanai 0
Rīgas dome gatavojas ieviest tūristu nodevu Rīgā, iespējams, pat no 2020. gada 1. janvāra. Nodevas apmērs vēl nav skaidrs. Vienlaikus stāsies spēkā sodi par nereģistrētu viesu izmitināšanu, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
2017. gada novembrī Rīgas dome lūdza Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un tūrisma nozares asociāciju viedokli par ieceri ieviest tūristu nodevu Latvijas galvaspilsētā, balstoties uz citu Eiropas valstu praksi šādas nodevas iekasēšanā.
Nu, šķiet, padomi uzklausīti un sācies normatīvo aktu saskaņošanas process, lai tūristu jeb tā dēvēto gultas vai spilvenu nodokli varētu ieviest ar nākamā gada 1. janvāri, kad spēkā stāsies jaunais Administratīvās atbildības likums, kurā paredzēti sodi par nereģistrētu viesu izmitināšanu, vēršoties pret privātu viesu māju, “B&B” un “Airbnb” nekontrolēto viesmīlības biznesu.
Pārkāpējiem būs jārēķinās ar sodiem no 10 līdz 200 eiro fiziskām personām un līdz 20 000 eiro juridiskām personām.
Pirms ieviest – jāizvērtē
“Aicinājām Rīgas domi vispirms izvērtēt visus riskus un izanalizēt, kādu ietekmi nodeva atstās uz potenciālajiem tās maksātājiem, kādiem pakalpojumiem tā tiks piemērota, kādiem mērķiem izlietota. Tikai veicot detalizētu analīzi, iespējams secināt, kā nodeva ietekmēs tūrisma attīstību kopumā un Rīgas konkurētspēju citu Eiropas pilsētu vidū, un lemt, kāds tūristu nodevas iekasēšanas modelis būtu optimālākais,” atklāj LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
LIAA vērsusi uzmanību arī uz papildu administratīvo slogu, ko radīs šādas nodevas iekasēšana un administrēšana nodevas maksātājiem.
“Šis ir īpaši jūtīgs jautājums, ņemot vērā ēnu ekonomikas ietekmi viesnīcu pakalpojumu sektorā un salīdzinoši lielo privāto naktsmītņu skaitu, kas tūristiem pakalpojumus piedāvā dažādās interneta platformās. Papildu nodeva varētu ietekmēt to uzņēmumu konkurētspēju, kas darbojas legāli un jau šobrīd ir nodokļu maksātāji.”
Konkrēti tūristu nodevas ieviešanas modeļi Rīgas domei būtu nopietni jāizdiskutē kopā ar potenciālajiem nodevas maksātājiem, uzklausot viņu argumentus, priekšlikumus vai iebildumus, kā arī detalizēti jāizstrādā plāns, kādiem tūrisma veicināšanas pasākumiem vai infrastruktūras attīstības projektiem tiks novirzīti ieņēmumi no nodevas, uzskata I. Šīrava.
Tūristu nodevas jēgpilnas izlietošanas svarīgumu uzsver arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece.
“Mums principā nav iebildumu pret nodevas iekasēšanu, ja tā tiek pareizi administrēta, proti, izmantota nozares attīstībai. Runa ir par vienu eiro, tikai vēl nav panākta vienošanās – vai to iekasēt par vienu nakšņošanas reizi vai vienreizēji no katra tūrista. Četrpusējās sarunas, kurās piedalās Rīgas dome, ALTA, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Ekonomikas ministrija, ilgst jau divus gadus un pašlaik sakarā ar nestabilitāti domē ir apstājušās.”
“Tūristu nodevas ieviešanas iniciatīva nāk no Rīgas domes Finanšu departamenta. Manuprāt, to vajadzēja ieviest jau agrāk, jo, ceļojot pa Eiropu, es šādas nodevas maksāju gan slēpošanas kūrortos, gan Berlīnē, Romā un citās lielākajās pilsētās,” skaidro Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča, kura neslēpj, ka, nodevu ieviešot, patiesā labuma guvējs varētu būt arī RTAB, kurš nodarbojas ar Rīgas tēla popularizēšanu pasaulē.
Citu pieredze
Pētījumi liecina, ka Eiropā tūristu nodoklis ir attaisnojies. Piemēram, no 2011. gada tas ieviests Lietuvas pilsētās Kauņā, Birštonā, Druskininkos, Traķos, Neringā, Palangā (iebraukšanas maksa) un tūristu plūsmu nav ietekmējis.
Pērn tām pievienojusies galvaspilsēta Viļņa, kur tūristu nodoklis noteikts viena eiro apmērā par katru viesnīcā pavadīto nakti.
Jūrmalā tūristu nodoklis pastāvēja no 2000. līdz 2013. gadam, no 28 centiem pieaugdams līdz vienam eiro, kad to sarežģītās administrēšanas dēļ nomainīja pret iebraukšanas maksu, par ko spriests arī Rīgā.
Jūrmalai šāds solis ieņēmumu ziņā atmaksājies divdesmitkārtīgi, katru gadu budžetā saņemot vairākus miljonus eiro, un atļaujoties joprojām piedāvāt pilsētas viesiem bezmaksas auto stāvvietas.
Eiropā tūristu nodokļa apmēri ir augstāki un dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Viszemākie tie ir Katalonijā un Baleāru salās, kas ir vienīgie Spānijas autonomie apgabali, kur nodokli piemēro (attiecīgi divarpus un divus eiro par nakti pieczvaigžņu viesnīcā), visaugstākie – Beļģijā un Itālijā, piemēram, Briselē par nakti trīszvaigžņu vienīcā papildus nāksies samaksāt sešus, Romā – septiņus eiro.
Itālijas pilsētās nodoklis jāmaksā par pirmajām desmit dienām, izņemot Venēciju, kur to iekasē par pirmajām piecām dienām. Vīnē, Berlīnē un Amsterdamā nodokļa lielumu aprēķina proporcionāli viesnīcas numura cenai – attiecīgi 3,2, 5 un 6 procentus no tās.
Šobrīd izskatās, ka Rīga vēlas līdzināties Lisabonai, kur neatkarīgi no naktsmītnes kategorijas tūrisma nodoklis ir viens eiro dienā.
Tūrisma nozares biznesa portāla “HoReCa.lv” veiktā aptauja rāda, ka tūrisma nodokļa ieviešanai Latvijā piekrīt un gatavi maksāt divus un vairāk eiro dienā ir tikai 47 procenti respondentu ar noteikumu, ja nodoklis tiks izmantots vides sakopšanai un tūrisma infrastruktūras attīstībai.
Vai tiešām tūristu nodevu naktsmītnēm Rīgā sāks piemērot no 2020. gada 1. janvāra, vēl nav skaidrs. Kā noskaidroju Rīgas domes Juridiskajā pārvaldē, pagājušā gada beigās iekustinātais dokumentu virzīšanas process ir apturēts un atsāksies tikai tad, kad tiks saņemts domes priekšsēdētāja rīkojums.
Lai pēc tam ieviestu nodevu dzīvē, jārēķinās vismaz ar pusgadu, ja ne pat visu gadu.
