Foto – Līga Vasiļūna

«Riga Food 2012» kā atspēriena punkts 
 0

Vairāk izstādes apmeklētāju, interesantāki šovi un daudzveidīgāks dalībnieku piedāvājums, atsaucīga jauno produktu degustācija, iespēja sevi pareklamēt vietējā un ārvalstu tirgū – šādus atzinīgus vārdus par izstādi “Riga Food 2012” teica tās dalībnieki.

Reklāma
Reklāma

 

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kā veiksmīgu savu dalību novērtēja arī to uzņēmumu pārstāvji, kuru nolūks šeit bija tikai pārdot savu preci. Raksturīga tendence, ka pēdējos gados tikai tirgoties gribētāju skaits samazinās. 
Bet nu – ielūkosimies dažos starptautiskās izstādes “Riga Food 2012” stendos.

 

Jaunas preces veikalu plašākam sortimentam

CITI ŠOBRĪD LASA

Kanādas vēstniecības komerclietu pārstāve Irēna Cīrule pastāstīja, ka šogad izstādē ar šīs valsts ražojumiem var iepazīties tikai informatīvi. Izstādei atvēlēts mazs budžets, tāpēc “cilvēkiem neko nedodam uzēst”. Tomēr biezā klade ar “Riga Food” apmeklētāju un dalībnieku kontaktinformāciju liecina, ka interese par sadarbību ar šo valsti ir pietiekami liela. “Tā kā es pārstāvu Kanādas vēstniecību, mans uzdevums ir palīdzēt visās trīs Baltijas valstīs ienākt Kanādas produktiem un pakalpojumiem. Tradicionāli tās ir zivis un garneles, tikai tās tiek importētas (un pārpakotas) caur Dāniju un Vāciju, dzīvnieku barība, kļavu sīrups, gaļa, uztura bagātinātāji. No Latvijas Kanādā ļoti daudz ieved “Latvijas balzama” ražoto šņabi, šprotes un citus zivju konservus, lauksaimniecības produkciju.” Varbūt pēc gadiem, kad lidosim ar Kanādas avioražotājkompānijas “Bombardier” lidmašīnām, mūsu sadarbība abpusēji kļūs nozīmīgāka?

 

“Atbraucām, izreklamējām šeit savu produkciju un iepazīstinājām ar to patērētājus, bet galvenais – tieši šajā izstādē atradām vienu klientu, ar kuru izveidosies laba sadarbība mūsu produkcijas tirgošanā,” priecājās Dobeles novada Krimūnu pagasta uzņēmuma “Rūķīšu tējas” pārstāvis Artūrs. “Pircējiem šīs tējas jau ir zināmas un visvairāk viņi iecienījuši tējas – maisījumus.”

 

Atzinīgus vārdus par šā gada izstādi teica uzņēmuma “Baltic Packing Trading” pārstāvis Ivars Mičāns: “Izstādē “Riga Food” piedalāmies katru gadu, tādēļ varu salīdzināt, ka jau pagājušajā gadā bija jūtama lielāka aktivitāte un šogad tā ir vēl labāka. Par mūsu piedāvājumu ļoti liela interese bija Lietuvas un Norvēģijas pārstāvjiem. Mūsu uzņēmums pēc pasūtījuma ražo iepakojumu daudziem Latvijā pazīstamiem uzņēmumiem, piemēram, “Laimai”, “Staburadzei”, “Dzintaram”, kā arī Krievijai, Lietuvai, Beļģijai (beļģu šokolādei), tomēr arvien meklējam jaunus pasūtītājus, jo, lai attīstītos, Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Mani personiski priecē, ka šajā izstādē ir mazāk alkohola, bet vairāk veselīgas pārtikas ražotāju.”

“Izstādi uzskatu par labu un ražīgu, jo ir daudz interesentu gan no mūsu pašu zemes, gan no kaimiņzemēm Lietuvas, Krievijas. Mūsu ražotās eļļas, linsēklas, kaņepju produkcija, kas citviet pasaulē ir maz zināma, ārvalstu pārstāvjus interesē vairāk nolūkā paplašināt savu veikalu sortimentu. Vai noslēgsim arī kādu līgumu, gan varēsim spriest tikai pēc izstādes,” teica SIA “Iecavnieks and Co” tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe. “Arī mums pašiem šī izstāde ir interesanta – dibinām jaunus kontaktus, skatāmies iepakojumus. Vienīgi žēl, ka dalībnieku vidū ir ļoti maz Latvijas lielāko pārtikas produktu ražotāju, acīmredzot viņiem šī izstāde nav interesanta.”

Reklāma
Reklāma

 

Pirmā, bet noteikti 
ne pēdējā dalība izstādē

Pirmoreiz “Riga Food” piedalījās Taivānas ārējās tirdzniecība attīstības padome, nevalstiska organizācija, kas pārstāv vairāk nekā 1500 Taivānas uzņēmumu. “Šis stends ir kā biznesa punkts, lai Latvijas un arī Krievijas uzņēmējus ieinteresētu sadarbības sākšanai ar Taivānas uzņēmējiem,” pastāstīja Edīte Ugaine no Taivānas diplomātiskās pārstāvniecības Latvijā. “Nākamgad ceram arī izveidot tirdzniecības pārstāvniecību Rīgā, jo vēlamies vairāk attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību.” Taivānas misijas vadītājs Ko Kuang-Yueh atzina, ka novembrī vai decembrī Latvijā ieradīsies padomes pārstāvji ar mērķi atrast sadarbības partnerus, lai veicinātu valstu ekonomisko sadarbību. Šajā izstādē arī iegūts daudz informācijas par Latvijas uzņēmumiem. Kad jautāju, kādi produkti, viņaprāt, varētu patikt Taivānas iedzīvotājiem, Ko Kuang-Yueh atbild, ka viens no tiem varētu būt siers, kas esot labāks nekā Francijā un daudzās citās valstīs ražotais. E. Ugaine piebilda, ka atzinīgi tiek vērtētas arī Stendera ziepes, medus, ārstniecības augi un ārstnieciskā bērza piepe. Latviešu uzņēmējus gan baidot lielais attālums starp šīm valstīm.

Igaunijas pārstāvjiem izstādē bija četru dalībnieku kopstends.

 

“Radām šeit jaunu noieta tirgu ārzemēs,” priecājās uzņēmuma “Taarapollu” pārstāve Silvi Langus. “Mūsu ekoloģiski audzētās un kraukšķīšos pārstrādātās ogas ieinteresēja beļģus, un, visticamāk, drīzumā mūsu produkti būs nopērkami Beļģijas veikalos.

 

Šobrīd ogu kraukšķīši jau kļuvuši ļoti populāri Igaunijā, Latvijā tos varēs nopirkt veikalā “Stockmann”. Tomēr atšķirībā no Igaunijas un Somijas, kur cilvēki augstu novērtē ekoloģiski audzētas ogas un dārzeņus un ir gatavi par to maksāt vairāk, Latvijā nemanīju, ka, dzirdot vārdu “ekoloģisks”, cilvēku acīs iedegtos uguntiņa.”

Uzņēmuma “Puratos” tirdzniecības vadītāja Anžela Hmejeva atzina, ka šajā izstādē galvenais mērķis bija izpētīt, vai cilvēkiem garšoja jaunie produkti. “Tagad zinām, vai varam tos laist tirgū vai vēl kaut kas jāuzlabo,” viņa teica. “Dzirdēt atsauksmi par produktu, redzēt pircēja emocijas, tā ir tiešā atgriezeniskā saite.”

Dalība šajā starptautiskajā izstādē “Riga Food” devusi daudz pozitīva, atzina lielākā daļa dalībnieku. Bija arī neapmierinātie – neesot izdevies savai produkcijai piesaistīt patērētāju un jaunu klientu uzmanību. Tikmēr “Riga Food” organizatori no kompānijas “BT1” jau domā par nākamā gada pasākumu, kurā, starp citu, par dalību interesējas liels Kanādas lielveikalu tīkls, lai savam pircējam nolūkotu interesantus Latvijas pārtikas produktus.

 

Labākie Latvijā ražotie produkti

Labākā maize
Konkursu rīkoja Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību “BT 1” un ar AS “Dobeles dzirnavnieks” finansiālu atbalstu. Konkursā piedalījās 14 maizes ceptuves un kopumā tika izvērtēti 37 paraugi. Tā kā pirmās trīs vietas tika sadalītas itin visiem paraugiem, publicējam tikai pirmās vietas ieguvējus.

* AS “Hanzas maiznīcas” Hanzas kviešu maize un Sendviču graudu maize ar auzu pārslām

* SIA “Kuldīgas maizes ceptuves” Garšīgā rudzu maize

* SIA “Iļģuciema maiznīca konditoreja” Gaišā toskānas maize ar pienu un Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu

* SIA “Lāči” Graudu maize

* SIA “N. Bomja maiznīca “Lielezers”” Formas rupjmaize un Rausis ar kanēli

* SIA “Fazer Latvija” “Druva tostermaize klasiskā”

* SIA “Dona” veidņu maize “Galda”

* AS “LPB” Priekules maizes ceptuves graudu maize “Krīvu”

*AS “Roga-Agro” Tradicionālā rudzu rupjmaize ar ķiplokiem

Labākie piena produkti
Kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība” (LPCS) sadarbībā ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību “BT 1” rīkotajā piena produktu konkursā piedalījās 12 pārstrādes uzņēmumi ar 35 paraugiem.

Labākais pasterizētais piens
1. vieta –AS “Latgales piens” par pienu ar tauku saturu 2,0% (meistars – Olga Ivanova)
2. vieta – AS “Tukuma piens” par pienu ar tauku saturu 2,0% (meistars – Agita Vāne)
3. vieta – AS “Lazdonas piensaimnieks” par pienu ar tauku saturu 2,5% (meistars –Dzidra Žerbiņa)

Labākais skābais krējums (25%)
1. vieta – AS “Valmieras piens” (meistars – Aina Birnbauma)
2. vieta – PKS “Straupe” (meistars – Gunta Tetere)
3. vieta – AS “Lazdonas piensaimnieks” (meistars – Dzidra Žerbiņa)

Labākais Holandes tipa puscietais siers (45%)
1. vieta – AS “Smiltenes piens” Holandes siers (meistars – Vita Puriņa)
2. vieta – AS “Trikātas siers” “Trikantālers ar amoliņu” (meistars – Renārs Tumens)
3. vieta – AS “Cesvaines piens” Holandes siers (meistars – Raimonds Līcītis)

Labākais Krievijas tipa puscietais siers (50%)
1. vieta – AS “Smiltenes piens” Krievijas siers (meistars – Gundega Balode)
2. vieta – AS “Cesvaines piens” Krievijas siers (meistars – Mārīte Zadorožnaja)
3. vieta – AS “Trikātas siers” “Premium” (meistars – Renārs Tumens)

Labākais nenogatavinātais saldpiena siers
1. vieta AS “Valmieras piens” (meistars – Baiba Ostašova)
2. vietu AS “Latgales piens” (meistars – Irēna Veidiņa)
3. vieta SIA “Elpa” (meistars – Lotars Rudītis)

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.