“Rīgā esot izoperēts dzimumloceklis un vajagot noņemt šuves…” Pārpratums slimnīcā licis medmāsai pietvīkt no apmulsuma 0
Ikdienas ritms slimnīcās ir ļoti intensīvs, taču laiku pa laikam rodas pamats arī kādam smaidam. Ar vienu stāstu, kas nesen piedzīvots kādas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, sociālajos tīklos dalījies Māris.
Stāsta nosaukums ir “Dzimumloceklis”.
– Ko man darīt? Atnācis viens vīrietis. Nekādu izrakstu nav līdzi, saka, ka Rīgā esot izoperēts dzimumloceklis un vajagot noņemt šuves.
Viegli pietvīkusi māsiņa nedaudz lauzītā latviešu valodā man skaidro diskrēto situāciju.
– Jūs kautrējaties vai baidāties?
– Varbūt jūs, dakter, apskatīsieties? Izrakstu nav nekādu, kā, lai saprot, ko tur darīt? Varbūt labāk, lai brauc uz Rīgu, kur to mantu viņam operēja?
Ziemassvētki nav pateicīgs laiks slimošanai. Pieejami tikai dežūrārsti. Pie speciālista tik viegli nenokļūt. Bet šuvju izņemšanai nevajadzētu būt nekam sarežģītam.
– Cik sen viņam bija tā operācija?
– Pirms divdesmit dienām.
– Tad gan jāņem ārā. Citādi galīgi ieaugs. Ja šaubāties, paaiciniet ķirurgu. Es arī neesmu nekāds dzimumlocekļa šuvju izņemšanas speciālists. Nogriezīšu vēl ne to, ko vajag. Mums jau tā sieviešu vairāk nekā vīriešu…
Ķirurgam nav divreiz jāsaka. Ķirurgu vada profesionāla interese, ārsta pienākums un patiesa vēlme palīdzēt pacientam. Kas tad īsti tur operēts? Nez no kurienes ķirurgam saradušies daudz palīgu, kas gatavi asistēt: jau pieminētā māsiņa un daudzas citas uzņemšanas nodaļas meitenes. Ķirurgs ir mērķtiecīgi noskaņots.
– Rādiet šurp, kur jums tie diegi jāizņem!
– Jā tūlīt, dakter!
Un pacients velk nost kreklu, tik apjomīgu rūpju iepriecināts.
– Man te, še, re kur uz muguras…
– Jums tas ir uz muguras?
– Jā, re, kur uz muguras izoperēta dzimumzīme…
