Aptauja 0
Kā EKA balvas pasniegšana Rīgā, varētu ietekmēt latviešu kino attīstību?
Reinis Kalnaellis, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētājs: “Šis pasākums viennozīmīgi norāda, ka iestājusies spoža stunda ne tikai Latvijas kino, bet visai Latvijai kopumā. Turklāt tas notiek tieši pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā sākšanās. Protams, šis pasākums pievērsīs mums pasaules kinoindustrijas uzmanību. Ļoti priecājos, ka Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā iekļauti semināri profesionāļiem. Tas, ka tieši pie mums tiek pasniegta EKA balva, ir veiksmes stāsts, kas jāizmanto kinoindustrijas attīstībai Latvijā.”
Jānis Streičs, kinorežisors: “Nezinu, kādā veidā EKA balvas pasniegšana varētu ietekmēt Latvijas kino, neredzu šādu iespēju. Viņiem vienkārši tiek Operā izīrētas telpas pasākumam. Tas būtu tāpat, kā cerēt, ka pēc “Jaunā viļņa” kāds ārpus Latvijas vai Latvijā sāks pievērst vairāk uzmanības kordziedāšanai Latvijas skolās. Tā ir tikai ceremonija, viesizrāde, un viesizrāde jau neko daudz nevar iespaidot…”
Kristīne Matīsa, žurnāla “Kino Raksti” redaktore: “EKA balvas pasniegšana ir vesels pasākumu komplekss, kas piedāvā tik lielu intelektuālu jaudu un arī praktiskas sadarbības iespējas, ka vislielākais ieguvums būs redzams tieši ilgtermiņā. Pirmkārt, Rīgā šajās dienās ierodas Eiropas kinoprofesionāļu elite, notiek meistarklases un lekcijas, kurās, pat tikai vienkārši klausoties, iespējams darbināt smadzenes un attīstīt spēju domāt par kino. Otrkārt, EKA ceremonijām laikā pielāgotais Rīgas Starptautiskais filmu festivāls un arī “Lielais Kristaps” piedāvā laba kino koncentrātu, un arī “tikai” filmu skatīšanās ir pilnīgi nepieciešams priekšnoteikums, lai kinocilvēki arī paši varētu uzņemt, bet skatītāji prastu novērtēt labas filmas. Un, treškārt, vistaustāmākais un praktiskākais ieguldījums Latvijas kinovides attīstībā ir pasākumu komplekss “Riga Meetings” un citi kinoindustrijas pārstāvjiem domātie pasākumi.”
Sagatavojusi Linda Kusiņa
Pasaules kino klasiķi Rīgā
ANJĒZE VARDA (dzimusi 1928. gadā Beļģijā)
Kinorežisore, montāžas režisore, operatore, fotomāksliniece. Dēvēta par franču kino “Jaunā viļņa” vecmāmiņu. Ar saviem darbiem iedvesmojusi Žanu Liku Godāru, Fransuā Trifo, Ēriku Romēru, Klodu Šabrolu u. c. Vardas kino stils – dokumentālo un spēlfilmu sintēze – ir viena no galvenajām franču kino iezīmēm 60. gados. Saņēmusi gandrīz visus augstākos kino apbalvojumus: “Sudraba lāci” Berlīnē (1965), “Zelta lauvu” Venēcijā (1985), Eiropas Kinoakadēmijas balvu (2000), “Cēzaru” (2008).
LĪVA ULMANE (dzimusi 1938. gadā Tokijā)
Aktrise un kinorežisore, dēvēta par norvēģu kino karalieni. Zināma no Ingmara Bergmana filmām “Persona”, “Kauns”, “Laulības dzīves ainas”, “Rudens sonāte” un no pašas režijas darbiem – Sigrīdas Unsetes romāna “Kristīne Lavransa meita” ekranizācijas un vairākām filmām pēc Bergmana scenārijiem. Strādājusi ar daudziem izcilākajiem Eiropas režisoriem, divas reizes nominēta “Oskara” un piecas reizes “Zelta globusa” balvai.
AGŅEŠKA HOLANDA (dzimusi 1948. gadā Varšavā)
Poļu kinorežisore un scenāriste, EFA priekšsēde. Par debijas pilnmetrāžas filmu “Provinces aktieri” 1975. gadā saņēmusi FIPRESCI balvu Kannu kinofestivālā. 1980. gadā par filmu “Drudzis” – Gdaņskas kinofestivāla galveno balvu un nomināciju Berlīnes “Lācim”. Filmas “Rūgtie augļi” (1985) un “Tumsā” (2011) nominētas “Oskaram” kā labākās ārzemju filmas, bet lente “Eiropa Eiropa” (1990) saņēmusi “Zelta globusu” kā labākā ārzemju filma, kā arī “Oskara” nomināciju par labāko scenāriju.
VIMS VENDERSS (dzimis 1945. gadā Diseldorfā)
Vācu kinorežisors, fotogrāfs un esejists. Kopš 1996. gada EFA prezidents. Viens no izcilākajiem vācu “Jaunā viļņa” pārstāvjiem, kas 70. gados pieteica sevi ar poētisku kino valodu un plašu kultūras kontekstu meklējumiem. Viņa kontā ir vairāk nekā 50 filmu, starp tām izcilā poētiskā kino pērle “Debesis pār Berlīni” (1987). Kannu kinofestivālā tā saņēmusi balvu par labāko režiju, EFA to atzinusi par gada labāko filmu. Vendersa spēlfilmas ieguvušas balvas Berlīnes, Kannu un Venēcijas kinofestivālos. 90. gados pievērsies dokumentālajam kino. Arī dokumentālās filmas vairākkārt tikušas nominētas “Oskara” balvai. 2015. gadā Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā Vimam Vendersam tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu.
