– Arī britiem ir vairāki izcili televīzijas seriāli – “Troņu spēles”, tevis pieminētais “Kāršu nams” –, kas nelīdzinās masu produkcijai, bet īstam, labam kino. Apkopojot tevis teikto, kļūst skaidrs, ka šajā nedēļā jāņem atvaļinājums un jāpārceļas uz auditorijām un pie lielā ekrāna. 0
– Īstenībā, jā. Prātā var sajukt no piedāvājuma. Uz Rīgu brauc vēl arī Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētie īsfilmu režisori, te tiks rādīta plaša īsfilmu programma.
– Turklāt noris arī jaunais festivāls, kas, kā es noprotu, stāsies “Arsenāla” vietā.
– Jā, tāda ir rīkotāju ambīcija. Komandā ir kādreizējā “Arsenāla” direktore Sonore Broka. Lai izdodas! Ja viss ritēs, kā iecerēts, turpmāk tas būs nevis vienreizējs pasākums, bet regulārs, ikgadējs projekts. Tas būtu ļoti labi. Jo “Baltijas pērle” septembrī paziņoja, ka sanāk pēdējo reizi.
– Bet vienam kvalitatīvam kinofestivālam Rīgā ir jābūt.
– Jācer, ka Rīgas starptautiskais kinofestivāls par tādu kļūs.
– Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonija katru gadu pulcē vairāk nekā tūkstoti viesu. Tie ir Eiropas Kinoakadēmijas un filmu industrijas pārstāvji, šā gada nominanti un iepriekšējo gadu balvu ieguvēji.
– Tiks dibināti kontakti, producenti varēs satikt nākamo kopprodukciju partnerus, jo būs arī slēgti pasākumi kino profesionāļiem. Piemēram, producenti rādīs saviem ārvalstu kolēģiem Rīgu. Mēs visi būsim ieguvēji, ja te dzims radoša draudzība. Tādēļ mēģināsim izmantot visas iespējas, ko sniedz Eiropas Kinoakadēmija.
Nedomāju, ka svarīgākais ir ceremonija. Tas, protams, būs ekskluzīvs notikums, opernamā ir maz vietu, iespējams, ka es pati nemaz netikšu uz šo ceremoniju. Īstenībā daudzi gribētāji netiks. Operā pārsvarā būs ārzemju viesi. Tāpēc šī ceremonija tiks translēta ne tikai televīzijā, bet arī kinoteātrī “Splendid Palace”, un tie, kas vēlēsies, varēs nopirkt biļeti un noskatīties visu greznā zālē uz lielā ekrāna, kur arī būs sarkanais paklājs. Tomēr svarīgāka par ceremoniju ir iespēja satikties, dibināt kontaktus, gūt iedvesmu un redzēt filmas.
Eiropas Kinoakadēmija katru gadu piešķir balvas 17 nominācijās, starp tām “Eiropas filma”, “Eiropas režisors”, “Eiropas aktieris” un “Eiropas aktrise”, kā arī balvu par mūža ieguldījumu, ko šogad saņems franču režisore Anjēze Varda.
Katru otro gadu balvu pasniegšanas ceremonija notiek Berlīnē. Citos gados tās norises vieta tiek izvēlēta īpaši. Līdz šim ceremonija ir notikusi arī Londonā, Parīzē, Romā, Barselonā, Tallinā un Maltā.
Balvu pasniegšanas ceremoniju atspoguļo liels skaits mediju, to tiešraidē pārraida visā Eiropā. Latvijā 13. decembrī to raidīs arī LTV1.
