– Šogad “Lielā Kristapa” ekspertiem esot klājies īpaši grūti, jo konkurence bijusi tik sīva, ka vairākas labas filmas nācies atstāt ārpus nominantu saraksta. Tiesa, tās varēs noskatīties “Panorāmas” skatē. 0
– Konkurence bija sīva, īpaši dokumentālo filmu jomā, kam es pat nepieskāros. Mums šogad ir Pētera Krilova brīnišķīgā filma “Uz spēles Latvija” un vēl citas.
– Šonedēļ ar Nacionālā kino centra gādību Rīgā notiks arī lekcijas un radošās darbnīcas, ko vadīs pasaules līmeņa nozares korifeji.
– Programma būs ļoti blīva. Ar “Rīga 2014” finansiālu atbalstu esam izveidojuši lekciju, filmu un tikšanos ciklu, kā arī meistarklases profesionāļiem. Visi, kas interesējas par kino, 9. decembrī tiek aicināti uz Baltijas dienu. No rīta līdz vakaram rādīsim interesantākās Baltijas valstu pēdējo gadu filmas. Vakarā demonstrēsim igauņu režisora Ilmāra Rāga filmu “Kertu”, vienīgo no Baltijas filmām, kas, lai arī netika nominēta, tomēr bija iekļuvusi Eiropas Kinoakadēmijas īsajā filmu atlases sarakstā. Ļoti interesanta filma par bērnības traumām un ģimenes drāmu. Visi ir laipni aicināti, ieeja, izņemot vakara seansus, ir brīva.
Baltijas dienai sekos FIPRESCI konference, kur akadēmiķi mēģinās paskatīties uz Latvijas kino pasaules kino kontekstā. Tas būs zinātnisks kino diskurss, domāts tiem, kas studē komunikāciju un kino. Būs arī režisora Marka Kazinsa 2013. gadā uzņemtā filma “Stāsts par bērniem un kino”, fascinējoša dokumentālā lente par to, kā bērnu tēls tiek izmantots kino vēsturē. Šajā filmā tiek citēts arī Herca Franka darbs “Vecāks par 10 minūtēm” kā liecība tam, ka latviešu kino ir daļa no Eiropas kino vēstures.
11. decembrī notiks Kinematogrāfistu savienības rīkota diskusija par latviešu kino Eiropā, kur mūsu filmas analizēs nevis akadēmiķi, bet kino profesionāļi. Tā ir unikāla iespēja, jo tajā būs ietverta arī lekcija, kā pastāstīt stāstu, ko lasīs britu producents Niks Pauvels, Londonas labākās kino skolas direktors un “oskarotas” filmas producents. Būs arī lekcija “Katrai filmai ir savs festivāls” – kā atbilde uz jautājumu, kāpēc filmas ceļo. To lasīs Berlīnes festivāla pārstāvis Nikolajs Ņikitins, kas Berlīnei atlasa Baltijas filmas, tas ir, biežāk gan neatlasa. Un vēl mums ir ārkārtīgs prieks un gods, ka lekciju lasīs arī Vims Venderss, brīnišķīgs Eiropas kino dzīvais klasiķis. Ceram parādīt viņa jaunāko filmu “Zemes sāls”. Būs arī lekcijas ārpus bibliotēkas, tikšanās ar Līvu Ulmani, ko rīko festivāls, tikšanās ar franču režisori Anjēzi Vardu, jaunā viļņa klasiķi, kas saņems balvu par mūža ieguldījumu. Ļoti priecājos par Agņeškas Holandas lekciju, tā arī ir unikāla dāma, kas cienījamā vecumā spēj strādāt globālajam tirgum, strādāt ne vien kino, bet arī televīzijā, piemēram, veidojot vairākas “Kāršu nama” sērijas. Tas ir uzskatāms piemērs tam, ka Eiropas režisors var strādāt arī globālā mērogā. Viņa runās par to, kāpēc kvalitatīvs kino pēdējos gados ir aizbēdzis no multipleksiem uz televīziju. Īpaši spilgti tas iezīmējas Amerikā.
