Foto – Leta
– Kā savulaik Larss fon Trīrs izvilka nevienam nezināmo Vinterbergu ar viņa debijas filmu “Festen” uz Kannu festivālu, kur pēkšņi viņš apžilbināja visus, saņēma žūrijas balvu, pēc tam veselu birumu citu balvu, kam sekoja dāņu kino “bums” un pasaule atklāja dāņu kino fenomenu. 0
– Tieši tā! Turklāt Eiropas kinofestivālu aprite ir ļoti svarīga filmu izrādīšanas platforma. Skaidrs, ka Eiropas kino nevar cīnīties ar Holivudas blokbāsteriem. Tie ir divi atšķirīgi kosmosi. Taču tieši festivāli lielā mērā rada interesi par filmu. Un pati labākā ziņa ir tā, ka Latvijā arvien vairāk cilvēku skatās latviešu kino. Jāņa Norda filmai “Mammu, es tevi mīlu” skatītāju skaits ir pārsniedzis 53 000, taču šie dati aptver tikai kinoteātrus. Novembrī šo filmu parādīja televīzijā, tātad aptvertās auditorijas lielums ir krietni audzis, jo filmai bija labs reitings. “Džimlai Rūdi rallalā” LTV 1 ir sasniegusi skatījuma rekordu – Lāčplēša dienā to noskatījās 259 000 skatītāju, un filma ir kļuvusi par otru populārāko pārraidi LTV šā gada ietvaros. To pārspēj vien olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija ar 270 000 skatītāju. Arī “Izlaiduma gadu” īsā laikā ir noskatījušies vairāk nekā 33 000 skatītāju. Un tad vēl “Zelta zirgs” un “Modris”. Tas nozīmē, ka tikai pie noteikta filmu blīvuma un izrāžu intensitātes varam runāt par procesu un to, ka cilvēki atkal sāk interesēties par pašmāju kino. Tādēļ filmām ir jābūt. Pretējā gadījumā interese noplaks. Tagad laimīgi ir sakritušas vairākas pirmizrādes, labas filmas, jauni režisori ar savu skatu uz pasauli. Bez pārspīlējuma – tas nudien ir tāds pozitīvs uzrāviens.
Reklāma
Reklāma
