– Mākslā uzvara ir visnotaļ nosacīts lielums. Uzvarētājs jebkurā gadījumā būs skatītājs. Bet, atgriežoties pie latviešu filmām un festivāliem, – apskatījos ciparus, tie izklausās iespaidīgi: 2013. gadā mūsu filmas piedalījušās 350 kinofestivālos 45 valstīs un kopumā ieguvušas 45 godalgas. 0
– Jā, latviešu filmas ceļo labi. Protams, ja runājam par festivāliem, svarīgi ir paturēt prātā arī festivālu hierarhiju, jo pasaulē ir vairāk nekā trīs tūkstoši festivālu – lokāli, reģionāli, globāli. Tā saukto A kases festivālu ir maz. Prieks, ka Tallinas Melno nakšu festivāls ar šo gadu ir kļuvis par A klases festivālu. Taču paies gana ilgs laiks, kamēr viņus varēs salīdzināt ar Berlīni vai Kannām, Venēciju, Toronto vai Sansebastjanu.
Pagaidām mūsu filmām nav ne Kannu “Palmas zara”, ne Berlīnes “Lāča” vai Venēcijas “Zelta lauvas”, tomēr mums ir atzinība arī visnotaļ cienījamos festivālos, piemēram, “Modra” panākumi Sansebastjanā. Jauna režisora debijai tas nudien ir vērā ņemami. Turklāt tā vispār bija pirmā latviešu filma, kas jebkad ir rādīta Sansebastjanā – festivālā, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture. Arī skandalozā “Izlaiduma gada” komanda ir atradusi kvalitatīvus festivālus Ziemeļamerikā, kur šī filma ir tikusi rādīta.
Noteikti jāpiemin arī animācija, Edmunda Jansona un Vladimira Ļeščova filmas ceļo brīnišķīgi, šogad arī Signes Baumanes fenomens. Pat ja viņas “Akmeņi manās kabatās” neiekļūs piecu “Oskaru” nominantu sarakstā, tomēr jau tas, ka filma ir tikusi atlases divdesmitniekā animācijas filmu kategorijā, latviešu režisorei ir izcils sasniegums. Tu taču pati zini, cik ļoti svarīga ir viena tāda lokomotīve visam latviešu kino.
