– Boriss Akuņins, kas šo filmu noskatījās Londonā kinofestivāla konkursa skatē, teica, ka zāle ir sadalījusies divās daļās – krievos un britos. Krievi (tādi kā viņš) ik pa laikam esot smagi nopūtušies: jā, taisnība, tā tas ir, ak, šausmas, šausmas. Bet briti esot smējušies: kāds jocīgs mērs, cik dīvaina tiesa, cik jancīgi runā tā prokurore! Tomēr kultūras un uztveres atšķirības nespēja ietekmēt žūrijas lēmumu – arī Londonas kinofestivālā šī filma tika atzīta par labāko. 0
– Tā jau arī ir Zvjaginceva stiprā kārts. Žēl, ka viņa filma netiks rādīta Rīgā.
Un tad nāk mums labi zināmais Larss fon Trīrs ar savu skandalozo “Nimfomāni”, kas ir vienīgā no nominētajām filmām, kas jau demonstrēta Latvijā. Un visbeidzot – ļoti sarežģītais turku režisors, absolūtā turku zvaigzne, kas šogad dabūja Kannu festivāla “Zelta palmas zaru” – Nuri Bilje Džilians ar filmu “Ziemas miegs”. Tas ir ļoti sarežģīts darbs. Cilvēkam, kas audzināts izklaides kino tradīcijās, būs liels izaicinājums šo filmu noskatīties.
Ja mēs no šīm nominantēm izlobām kādas tendences, tad jāsaka: latviešu filmas tajās neiekļaujas. Zviedri piedāvā estetizētu, vizuāli ārkārtīgi skaistu darbu, tādu kā Bergmanu 21. gadsimta auditorijai. Šādu filmu mums nav. Arī filmas par sociālisma periodu pēdējo 20 gadu laikā pie mums nav tapušas, pat simtgades konkursā nebija neviena šim tematam veltīta projekta pieteikuma. “Leviatāns” ir daudzslāņains un metaforisks, tajā vienlaikus ir gan sulīga Krievijas realitāte, gan spēcīgs vispārinājums. Tāda līmeņa darbu mums šobrīd nav. Larss fon Trīrs ir vienkārši skandālists…
– Tāda nekur pasaulē nav.
