Starptautiskā dimensija 0
“Riga IFF” pērn sākās kā starptautisks festivāls, kurš par vienu no mērķiem uzskata Latvijas skatītāju iepazīstināšanu ar nozīmīgāko Eiropas kino – programmā iekļautas gan potenciālās Eiropas Kinobalvas laureātes, gan “Oskara” nominācijām pieteiktās filmas, arī kino klasikas sadaļa “In Kino Veritas”, īpaša Ziemeļvalstu filmu programma un Krievijas dokumentālo filmu forums “ArtDocFest”, kā arī jauniešiem un ģimenēm ar bērniem paredzētas sadaļas.
Šogad “Riga IFF” iedibina arī starptautisku konkursu, un Sonora Broka uzskata, ka ar tā priekšnoteikumiem – filmas, kas tapušas valstīs pie Baltijas jūras, kā arī filmas, kas meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un nepaliek viena žanra robežās – ir pietiekami, lai festivāls būtu interesants ne tikai pašmāju skatītājam, bet arī starptautiskajai kinovidei.
Savukārt Aija Bērziņa uzsver pērn Rīgā notikušās Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas lomu festivāla ilgtspējā: “Mēs turpinām skanēt ar saturu, ar labām programmām, jo šogad jau vairs nav jāstāsta, kas mēs esam. Turklāt labākais ne vairs veco laiku izpratnē, kad bija ļoti nodalīts festivālu kino un skatītāju kino. Šobrīd laba filma atrod skatītāju gan festivālos, gan parastā kinoteātrī. Tam lielisks piemērs ir arī latviešu kino. Filmas mūsu izpratnē – tas ir kvalitatīvs kultūras notikums, līdzīgi kā teātris, opera, mūzika, kas vienlaikus ir arī atpūtas iespēja.”
Cita festivāla starptautiskās dimensijas izpausme ir programma profesionāļiem, galvenokārt “European Script Meetings”. Amanda Boka, “European Script Meeting” vadītāja, norāda, ka uz meistarklasi pieteikušies aptuveni 50 projektu ideju autori un studijas no visas Eiropas, no tiem dalībai projektā atlasīti teju 15 dalībnieki. “Projektā piedalās filmu ideju autori – režisori, scenāristi, producenti un citi studiju pārstāvji –, kas meklē starptautiskus scenāristus savu ideju īstenošanai, un scenāristi, kas ir ieinteresēti strādāt starptautiski. Tās ir individuālas tikšanās ar mērķi apspriest iespējamu sadarbību,” skaidro Boka. Pasākuma otrajā dienā, 25. oktobrī, notiks lekcija, gadījuma izpēte un meistarklase, kas būs pieejamas plašākai auditorijai – tās vadīs Kanādā dzimusī latvieši izcelsmes scenāriste un pasniedzēja Larisa Gūtmanis, dāņu scenāriju redaktors Nils Fonseka, bet meistarklasi vadīs Pols Tailers, kas izstrādājis projektu attīstīšanas un komandas saliedēšanas metodi. Savukārt publiskajā meistarklasē piedalīsies divu Latvijas režisoru – Andra Gaujas un Dāvja Kaņepes – projekti.
Šo sadaļu pozitīvi vērtē arī Reinis Kalnaellis, norādot – scenāriji tradicionāli ir latviešu kino vājākais posms, kuru noteikti vajag stiprināt visos iespējamos veidos. Tomēr viņš piebilst – gribētos, lai “European Script Meetings” koncentrētos tieši uz Latvijas scenāristu izglītošanu, jo “Eiropā ir ļoti daudz scenāristu, kas gatavi rakstīt, ja tikai būs pasūtījums, bet vai viņu scenāriji sniegs Latvijas skatītājiem aktuālus stāstus”? Tieši pēdējos gados pamanīta iepriecinoša tendence – Latvijas kino ienāk jauni vārdi ar svaigām idejām.
Šogad festivālu apmeklēs ap 70 starptautisku viesu – gan režisori, gan producenti, gan žurnālisti, gan, piemēram, studenti no Lietuvas. Aija Bērziņa uzskata, ka tas ir ļoti labs rādītājs otrajam gadam. “Tajā pašā laikā mums vissvarīgākais ir vietējais skatītājs, kuram vēlamies piedāvāt kvalitatīvu alternatīvu Krievijas un Amerikas produktiem, veicinot mūsu piederību Eiropas kultūras telpai.”
