Latviešu kino uzrāviens un Eiropas tendences. Saruna ar Ditu Rietumu 0
Sestdien, 13. decembrī, Rīgā notiks 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija. Tajā tiks godinātas filmas, par kurām savas balsis būs atdevuši vairāk nekā trīs tūkstoši Eiropas Kinoakadēmijas biedru.
Bet pirms tam no 2. līdz 11. decembrim risināsies Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, kura ietvarā notiks arī Nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps 2014”. Vienlaikus tiks demonstrēta Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominēto filmu programma un retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, kā arī filmu festivāla “2ANNAS” sarūpēta programma. Turklāt notiks lekcijas un tikšanās ar nozares korifejiem. Rīt, 10. decembrī, interesenti varēs apmeklēt FIPRESCI rīkotu konferenci “Latvijas kino Eiropas kino kontekstā”, bet 11. decembrī – konferenci “Latvijas mūsdienu kino un Eiropa”, savukārt 12. decembrī kinoteātrī “Splendid Palace” notiks kinoseanss ar Anjēzes Vardas piedalīšanos.
Tā vien šķiet, ka uz laiku Rīga kļūs par Eiropas kino galvaspilsētu. Kā neapjukt un izvēlēties sev piemērotāko no plašā piedāvājuma klāsta? Par to un ne tikai par to saruna ar DITU RIETUMU, kinokritiķi, Nacionālā kino centra direktori.
– Kādas galvenās tendences patlaban vērojamas Eiropas kino, un kā Latvijas filmas ieaužas vai neieaužas Eiropas kino musturā?
D. Rietuma: – Ir sarežģīti runāt par tendencēm, jo viss ir atkarīgs no izvēlētās atskaites sistēmas. Pat ja par atskaites punktu ņemam tās filmas, ko Eiropas Kinoakadēmijas biedri nominējuši 2014. gada labākās filmas godam, izlobīt tendences nebūs tik vienkārši.
Pirmā no nominantēm ir zviedru režisora Rubena Ēstlunda psiholoģiskā drāma par ģimenes krīzi “Force Majeure”, kam otrs nosaukums – “Tūrists”. Mani fascinē šī filma. To varēs redzēt arī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā. Nākamā ir “Ida”, melnbalta, askētiska, retro stilistikā veidota filma par 60. gadu sākuma Poliju ar atskatu uz ļoti sāpīgiem vēstures notikumiem – tur ir gan holokausts, gan ticība, tādas milzīgas tēmas un ļoti sarežģītas cilvēciskās drāmas. Autors ir poļu režisors Pavels Pavlikovskis, kas dzīvo Lielbritānijā. Šai filmai ir visvairāk nomināciju – piecas. Tad seko krievu režisora Andreja Zvjaginceva filma “Leviatāns” par cilvēka un varas attiecībām, kas jau ir saņēmusi balvu Kannu festivālā par labāko scenāriju. Daudzi to uzskata par vienu no iespējamiem līderiem arī akadēmijas balvai.
