Rīgā dzīvokļi vislētākie Baltijā 4
Rīgā dzīvokļi maksā lētāk nekā Tallinā un Viļņā. Taču Rīgā, rēķinot pēc darījumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem, dzīvokļus pērk mazāk nekā abu kaimiņvalstu galvaspilsētās.
Tā secinājuši nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober-Haus Real Estate” lietpratēji, pētot tirgus attīstību trijās Baltijas valstu galvaspilsētās.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober-Haus vērtēšanas serviss” valdes loceklis Sandis Kurilovičs skaidro, ka rīdzinieki pērk dzīvokļus mazāk tāpēc, ka viņiem grūtāk pieejami hipotekārie kredīti. Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem, Latvijā hipotekāro kredītu procentu vidējās likmes ir augstākas nekā abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs.
Salīdzinot triju galvaspilsētu iedzīvotāju ienākumus, pašlaik rīdzinieks par savu mēnešalgu var nopirkt pat lielāku dzīvojamo platību – gandrīz kvadrātmetru. Turpretī Viļņas iedzīvotājam par mēnešalgu sanāk vien aptuveni puskvadrātmetrs.
Taču, vērtējot iedzīvotāju spējas nopirkt mājokli, pārējiem priekšā ir mūsu ziemeļu kaimiņi. Tallinas iedzīvotājiem ir vairāk naudas pirkumiem, jo viņu ienākumi pirms nodokļu nomaksas, salīdzinot ar Rīgas un Viļņas iedzīvotāju atalgojumu, ir vislielākie. Spriežot pēc ienākumiem, dzīvot Tallinā būtu labāk, bet pirkt dzīvokli Rīgā vai Viļņā – izdevīgāk, jo tur īpašumu cenas ir zemākas nekā igauņu galvaspilsētā.
Uzņēmuma “Ober-Haus Real Estate” valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa atzīst, ka 2014. gada beigās Rīgā arī dzīvokļu cenu kāpums bijis vājāks nekā Tallinā un Viļņā. Galvenokārt cenas cēlušās padomju laikmeta apbūves sēriju dzīvokļiem. Salīdzinot neremontētu sēriju dzīvokļu vidējo cenu 2014. gada beigās ar 2013. gada beigu cenu, cenas pieaugušas caurmērā par 5,8%.
Sandis Kurilovičs spriež, ka pašlaik Rīgā un tai tuvākajās pilsētās (Rīgas plānošanas reģiona robežās) dzīvokļu vidējās cenas ir aptuveni divas līdz trīs reizes lielākas nekā citās Latvijas pilsētās, kur tās svārstās no 200 līdz 400 eiro par kvadrātmetru. Mazpilsētās tās ir vēl uz pusi mazākas – 100 līdz 200 eiro par kvadrātmetru. Rīgā tādi paši dzīvokļi ir aptuveni trīs līdz piecas reizes dārgāki.
Toties jaunbūvēs labiekārtotiem dzīvokļiem cenas pat ir sarukušas, ko varot izskaidrot ar termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu samazināšanos pēc pagājušā gada rudenī Saeimā pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Lai ārzemnieks varētu iegūt uzturēšanās atļauju, Latvijā viņam jānopērk nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro – agrāko 142 300 eiro vietā. Ne Lietuvā, ne Igaunijā šāda atļauju tirdzniecība netiek pieļauta.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem, pagājušā gada 3. ceturksnī, kamēr likuma grozījumi vēl nebija pieņemti, Rīgā tika nopirkti 27 lepni dzīvokļi, kuru vērtība bijusi vismaz 250 000 eiro. Bet 4. ceturksnī – vien 16.
Iespējams, Latvijā termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība līdz šim bijusi tā, kas paaugstināja lielo un labiekārtoto dzīvokļu cenas jaunajos projektos.