Rīgā deklarēto skaits palielinājies; pieaugums mazāks nekā cerēts 0
Pēdējos mēnešos par pāris tūkstošiem ir palielinājies cilvēku skaits, kas Rīgā deklarē savu dzīvesvietu, tomēr jauno rīdzinieku skaita pieaugums nav gluži tāds, uz kādu bija cerējuši Rīgas pašvaldības vadītāji.
Piesakot Rīgas sabiedriskā transporta cenu reformu, kas paredz no nerīdziniekiem prasīt divreiz lielāku samaksu nekā no galvaspilsētā deklarētājiem, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) lēsa, ka Rīgā dzīvo un strādā ap 100 000 nedeklarētu iedzīvotāju. Ja viņi būtu deklarēti Rīgā, pilsētas nodokļu ieņēmumi pieaugtu par 25%, bet, ja vismaz 10% no šiem 100 000 iedzīvotāju deklarētos Rīgā, galvaspilsēta iegūtu 10 miljonus latu gadā, izteicās Ušakovs.
Oktobrī Rīgā no jauna dzīvesvietu deklarējuši ap 1500 cilvēki, un provizoriskie rezultāti par novembri varētu būt līdzīgi – aptuveni 1000 līdz 1500 jaunu deklarāciju, pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva. Oktobrī Rīgā kopumā dzīvesvietu deklarējušas aptuveni 2500 personas, bet aptuveni 1000 no galvaspilsētas izdeklarējies. Novembrī pieaugums gaidāms mazāks – aptuveni 1000 robežās.
Salīdzinot ar datiem par septembri, kad Rīgā deklarējās 180 jaunas personas, ir redzams būtisks jauno Rīgā deklarēto personu pieaugums. “Tas ir vairāk nekā parasti, jo pirms tam tendence bija Rīgu vairāk pamest, nevis piedeklarēties pašvaldībā,” sacīja Laiva.
Kopumā oktobrī PMLP Rīgā saņēma 6200 deklarāciju pieteikumus, bet novembrī – aptuveni 6000, taču liela daļa no tiem saistīti ar dzīvesvietas maiņu galvaspilsētas robežās.
