Rīgā būtu neatliekami jāsiltina 6000 mājas; tam būtu nepieciešams 1,8 miljardi eiro 9
Rīgā pašlaik ir ap 6000 dzīvojamo māju, kam būtu nepieciešama neatliekama renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, konferencē “Enerģijas ietaupījumi – jaunas iespējas tipveida daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā” sacīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.
Nepieciešamais finansējums šo ēku siltināšanai lēšams 1,8 miljardu eiro apmērā, pastāstīja Rubīna. Noslēdzot 2014.gadu, Rīgā pavisam tika renovētas 63 mājas, kas nesasniedz pat procentu no minētajām 6000 ēkām.
Rubīna skaidroja, ka pašvaldība var atbalstīt māju siltināšanu, atbalstot daudzdzīvokļu māju energoauditu un energosertifikātu izstrādi, piedaloties renovācijas procesa finansēšanā, veidojot pašvaldības Rotācijas fondu māju renovācijas atbalstam, kā arī samazinot nekustamā īpašuma nodokli renovētām mājām.
Rubīna uzsvēra, ka Rīgā kopš 2011.gada ar pašvaldības finansiālu atbalstu izstrādāti vairāk nekā 200 energoauditi dažādām ēkām, tomēr tie derot vien ievietošanai konkrētās mājas lietā un dzīvokļu īpašnieku mudināšanai izšķirties par mājas renovāciju. Renovācijai šos auditus izmantot nevar, jo nepastāv vienota forma to sagatavošanā. Līdz ar to auditos arvien veidojas jaunas izmaiņas – izmanto citas aprēķinu metodikas un atskaišu formas.
Rubīna uzsvēra, ka problēma māju energoefektivitātes paaugstināšanā ir arī kompetentu energoauditoru trūkums. Tāpat valsts likumdošanā pašlaik arī nav noteikta energoauditora atbildība par viņa sagatavotajā atskaitē minēto, tādēļ Ekonomikas ministrijai lūgts šo atbildību
noteikt, kā arī nodrošināt energoauditoru informēšanu par tehniskām novitātēm renovācijā.
Uzsverot māju renovācijas augstās izmaksas, Rubīna informēja par iespējamiem finansējuma avotiem māju renovācijai. Tie ir ēkas kopīpašnieku personīgie finanšu uzkrājumi, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi grantu veidā, komercbanku aizdevumi, VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcija “Altum”” atbalsta programmas, pašvaldību rotācijas fondi, privātie starptautiskie energoefektivitātes uzlabošanas fondi, kā arī ESKO principa izmantošana.
Kā pastāstīja Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja pārstāve Māra Laizāne, kas prezentēja sociālu pētījumu par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu no iedzīvotāju perspektīvas, vairākums nespēj iedomāties mājas renovēšanu bez ES līdzekļu piesaistes.
