Rīga bez budžeta – ārkārtējs gadījums… Ko iesāks? Kas par to uzņemsies atbildību? 0
Rīgas dome ir vienīgā pašvaldība, kas nav pieņēmusi šā gada budžetu. Taču ar īpašu Rīgas mēra Oļega Burova (“GKR”) rīkojumu domes izpildinstitūcijas jau no 1. februāra varēs palielināt atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un nodrošināt arī citas vajadzības.
Taču pašvaldībai būs jāiekļaujas iepriekšējā gada izdevumu “rāmī” un tā nevarēs uzsākt jaunus investīciju projektus.
Rīgas domes vadība pirmdien informēja, ka šajā gadā plānots saglabāt atlaides sabiedriskajā transportā un bezmaksas ēdināšanu līdz 12. klasei un arī bērnudārzos.
Likums “Par pašvaldību budžetiem” paredz domes priekšsēdētājam atbildību par to, lai divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta pieņemšanas tiktu sagatavots un iesniegts domē pašvaldības budžets. To O. Burovs arī izdarīja, taču janvāra sākumā budžeta projekta izskatīšanu komitejās nobremzēja koalīcijas partneri no “Saskaņas” un bloka “Rīgai”. Nesaskaņas valdošajā vairākumā paralizēja lēmumu pieņemšanu domē un atstāja lielāko pašvaldību bez budžeta, kuru, visticamāk, pieņems tikai jaunā dome.
Ja Saeima šonedēļ nolems atlaist Rīgas domi, tad jaunos deputātus varētu vēlēt ne agrāk kā 25. aprīlī.
Ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta izdevumiem. Pērn Rīgas domes budžeta izdevumi bija 1,050 miljardi eiro, bet šogad tie ir plānoti par 13 miljoniem eiro lielāki.
Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir pieejama pietiekami liela summa laikā, kamēr nav pieņemts 2020. gada budžets. Lai nodrošinātu pašvaldības iestāžu darbību un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, Rīgas mērs O. Burovs izdeva speciālu rīkojumu par 2020. gada finanšu resursu vadību.
Tas dod tiesības departamentu vadībai un pašvaldības izpilddirektoram Jurim Radzevičam (“GKR”), kurš turpinās darbu arī pēc domes atlaišanas, rīkoties ar pašvaldības finansējumu. Tā izlietojums ir jākontrolē Finanšu departamentam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka Rīgas dome ir vienīgā pašvaldība, kura nav pieņēmusi budžetu, ko varot uzskatīt par ārkārtēju gadījumu.
Taču tai arī šajā sarežģītajā situācijā ir iespējams veikt savas funkcijas, bet domei ir ierobežotas iespējas īstenot lielus investīciju projektus. Pēc domes atlaišanas jau sagatavoto budžetu varētu apstiprināt arī Saeimas ieceltā pagaidu administrācija, bet no M. Lasmaņa sacītā varēja secināt, ka to labāk būtu pieņemt jau jaunajai domei.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis “LA” apstiprināja, ka Rīgas dome ir informējusi ministriju par O. Burova rīkojumu, ko ministrija ir pieņēmusi zināšanai.
“Taču visa atbildība par šo situāciju, kas ir radusies, kā arī par turpmāko pašvaldības finanšu darbību ir jāuzņemas domes vadībai,” uzsvēra Finanšu ministrijas pārstāvis. Viņš paskaidroja, ka domei ir jāiekļaujas iepriekšējā gada izdevumu “rāmī”, kā arī jānodrošina visu iepriekš veikto funkciju izpilde.
Tas nozīmē, ka pašvaldība nevarētu samazināt kādai grupai finansējumu, lai to palielinātu citiem. Finanšu ministrija sekos līdzi domes tēriņiem, ko, visticamāk, varētu darīt arī Valsts kontrole.
Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojums izpildinstitūcijām paredz, ka tās jau no 1. februāra varēs par 100 eiro palielināt algas bērnudārzu pedagogiem, kas esot svarīgi, jo pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst darbinieku.
Kopā šim mērķim paredzēti 2,6 miljoni eiro. Plānots palielināt atalgojumu arī sociālās aprūpes iestādēs strādājošajiem aprūpētājiem no 500 eiro līdz 610 eiro. Jaunajā budžeta projektā iecerēts palielināt bērnu piedzimšanas pabalstu no 150 eiro līdz 250 eiro, kam nepieciešamas izmaiņas saistošajos noteikumos. Domes izpildinstitūcijas jau veikšot iepirkuma procedūras, lai nekavētos būvdarbi, kurus var veikt tikai vasaras sezonā.
Pašvaldība iecerējusi remontēt 45 bērnudārzus un 33 skolas. Taču 2020. gadā ir iecerēti darbi arī tādos lielos projektos kā, piemēram, Brasas stacijas satiksmes pārvada pārbūve, kam paredzēti 9,3 miljoni eiro. Marijas un A. Čaka ielas seguma atjaunošanai ir ieplānoti 3,2 miljoni eiro.
Pašvaldības iestādes nevarēs īstenot ES fondu projektus, ja tās līdzfinansējums pārsniedz 100 000 eiro.
Tā arī nevarēs līdz budžeta pieņemšanai finansēt programmas, kas nav bijušas iepriekšējā gada budžetā. Šā gada budžetā dome ir iecerējusi vairākas jaunas programmas, piemēram, divi miljoni eiro paredzēti pilsētas parku atjaunošanai. Tiesa, pašvaldība cer sakārtot Esplanādi, jo tā nepieciešama Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, skaidroja O. Burovs. Viņa rīkojums paredz finansēt visus pasākumus, kas saistīti ar šo svētku organizēšanu.
