Rīgā atvērts Galvassāpju centrs. Palīgā nāks tradicionālas un netradicionālas metodes 0
Ar mērķi palīdzēt pacientiem, kuri cieš no mokošām galvassāpēm, atklāts Vivendi Galvassāpju centrs, kur pacientus konsultē pieredzējuši speciālisti, kuri darbā izmanto novitātes sāpju ārstēšanā.
Galvassāpes bieži netiek diagnosticētas un pacienti nesaņem adekvātu ārstēšanu – tikai aptuveni 42 procenti hroniskas migrēnas slimnieku ir bijuši pie ārsta vai galvassāpju speciālista.
Veselības centra Vivendi direktore Agita Lazdiņa: “Galvassāpju diagnostika un ārstēšana nav vienkāršs uzdevums, jo ir apmēram 200 slimības, kuras pavada galvassāpes. Galvassāpju ārstēšana atšķiras un vislabākie rezultāti ir kompleksai pieejai, ko var nodrošināt kvalificētu un apmācītu speciālistu komanda.” Tā kā galvassāpes kā vadošais simptoms var būt pie neirozes, depresijas un veģetatīvas disfunkcijas, Vivendi Galvassāpju centrā strādā psihoterapeiti un psihiatri, kuri pārzina šīs saslimšanas. Savukārt galvassāpes, kuras rada kakla, galvas muskuļu saspringums, vislabāk ārstēt ar fizioterapeitiskām metodēm, masāžu. Galvassāpju centrā pacientus pieņem arī uztura speciāliste, ir iespēja piedalīties ci gun un jogas nodarbībās.
Vivendi Galvassāpju centra vadītāja, neiroloģe un sāpju ārste Dr. Daina Jēgere atklāj, ka biežākās galvassāpju formas ir migrēna un saspringuma tipa galvassāpes. Arī tādu slimību kā somatoforma veģetatīva disfunkcija, depresija, pakauša nerva neirīts, muskuļu savilkums skaustā, izdegšanas sindroms, hroniska noguruma sindroms, asinsspiediena izmaiņas un citu gadījumā pirmās sūdzības var būt galvassāpes.
Dr. Daina Jēgere atzīst, ka ik dienas saskaras ar pacientiem, kuri galvassāpes cietuši vairākus gadus, lietojot bezrecepšu medikamentus, kas trīs mēnešu laikā izraisa pieradumu, dažādas blaknes un veicina hroniskas galvassāpes. “Latvijā tikai nedaudzi pacienti pie sāpju ārsta dodas pirmo divu gadu laikā pēc sūdzību parādīšanās. Puse no cilvēkiem, kurus moka galvassāpes, ir nesekmīgi ārstēti un cietuši sāpes trīs līdz desmit gadus pirms galvassāpju ārsta konsultācijas,” atzīst Dr. Daina Jēgere.
Viens no mokošajiem galvassāpju veidiem, kas izraisa darba nespēju, ir migrēna. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka galvassāpes ir ierindotas trešajā vietā pēc slimības nodarītā kaitējuma veselībai. Migrēna ietekmē apmēram 15 līdz 18 procentu cilvēku dzīvi, no tās cieš arī bērni.
Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja dr. Aija Freimane uzsver: “Migrēna ir labdabīga sāpju forma, kas laiku pa laikam uzliesmo, bet hroniska migrēna vairs nav tik labdabīga, tās ir sāpes, kas ilgst vismaz 15 dienas mēnesī un no tām vismaz 8 ir migrēnas lēkmes. Diemžēl Latvijā hronisku migrēnu bieži neatpazīst. Vairāk kā puse pacientu ar galvassāpēm negriežas pie ārsta vispār, bet ceturtajai daļai no tiem, kas aiziet pie ārsta, netiek uzstādīta diagnoze. Noteikti ieteiktu tiem, kurus moka biežas galvassāpes, neciest tās gadiem, bet doties uz konsultāciju pie speciālista. Esmu gandarīta, ka tagad Latvijā būs šāds specializēts Galvassāpju centrs.”
Līdz ar Galvassāpju centra atklāšanu, Latvijā tiek ieviesta jauna metode migrēnas ārstēšanā ar onabotulīna toksīna (vienīgais reģistrētais medikaments – botulīna toksīns hroniskas migrēnas ārstēšanai) injekcijām. Šīs injekcijas var veikt tikai speciāli apmācīti galvassāpju ārsti – algologi vai neirologi. Jaunā metode, kas palīdz īpaši biežu un smagu galvassāpju gadījumos un citviet pasaulē tiek izmantota jau kopš 2011. gada, būs pieejama arī Vivendi Galvassāpju centrā.
Galvassāpju centra speciāliste, neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune stāsta, ka pirmajā tikšanās reizē sāpju ārsts izjautā pacientu, apskata viņu, izskaidro galvassāpju visticamāko iemeslu un kopā ar pacientu sastāda ārstēšanās plānu, kurš var ietvert medikamentus vai nemedikamentozu terapiju. Regulāru un refraktāru galvassāpju gadījumos, iespējams, būs jāizmanto papildu procedūras – neirostimulācija vai onabotulīna toksīna injekcijas.
Psihoterapeite Ilze Sestule vērš uzmanību, ka galvassāpes nereti var būt tikai viens no redzamajiem simptomiem, kas vēsta, ka kaut kādas nepazinātas un tādēļ arī neatrisināmas psihoemocionālas problēmas izpaužas kā slimība. Vairumā gadījumu tās novēro kopā ar citiem psihosomatiskiem traucējumiem – trauksmi, miega traucējumiem, ēšanas traucējumiem, sirdsklauvēm, reiboņiem. Neapzinoties problēmas un emocionālos pārdzīvojumus, kas varētu būt simptomu rašanās pamatā, nav iespējams mainīt ne attieksmi pret situāciju, ne arī atrast risinājumu. Tādā gadījumā ārstēšana var būt tikai “simptomātiska” – tas ir, vērsta uz konkrēto simptomu un pastāv iespēja atkal un atkal simptomiem pastiprināties un atkārtoties.”
Savukārt klīniskā psiholoģe, atbalsta grupu vadītāja Kristīne Dūdiņa akcentē, ka grupu kognitīvi biheiviorālā terapija ir veids kā strādāt ar psiholoģiskiem un sociāliem procesiem, kas ietekmē sāpju rašanos un pieredzi. Pacienti apgūst nemedikamentozas sāpju regulēšanas metodes, kas ļauj ietekmēt procesus, kas veicina sāpju rašanos, un sāpju intensitāti ar dažādām uzvedības un domāšanas stratēģijām.
Galvassāpju centra fizioterapeite Monta Puide stāsta, ka biežs galvassāpju iemesls ir muguras augšējās daļas disfunkcija, tā var būt nestabilitāte, muskuļu pārāk liels saspringums vai saīsinājums, nepareizi izveidojusies stāja, iepriekš pārciesta kakla trauma. Fizioterapeits savā darbā izmanto ļoti daudz un dažādas tehnikas (teipošana, muskuļu stiepšana, trigerpunktu masāža, individuāli terapeitiski vingrojumi, stājas korekcija, mīksto audu atbrīvošanas metodes, TENS, krioterapija, trakcija, relaksācijas pozas un metodes, elpošanas tehnikas u.c.), un to galvenais mērķis ir uzturēt normālu kustību apjomu un saglabāt vai atjaunot anatomiski pareizu ķermeņa stāju mugurkaulāja augšdaļā.
