Rīga atkal kļūst garšīga 0
Iedvesmojoties no pozitīvās iepriekšējā gada pieredzes, arī šogad tiks realizēts ar gastronomisko tūrismu saistītais projekts “Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta – Rīga”.
Tajā apņēmušies piedalīties 35 Rīgas restorāni, kafejnīcas un vīna studijas. Projekta prezentācija piektdien notika “Astor Riga Hotel” – viesnīcā, kas vērs durvis šonedēļ un Rīgas gastronomisko karti solās papildināt vēl diviem restorāniem.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) un Latvijas Pavāru kluba kopīgi veidotais projekts startējis 1. martā, bet noslēgsies nākamā gada februārī. “Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta – Rīga” ir viens no “LIVE RĪGA” kampaņas elementiem un šogad ir sadalīts četrās sezonās atbilstoši gadalaikiem. Katrā sezonā projektā iesaistītie restorāni piedāvās īpašus ēdienus no gadalaikam raksturīgajiem produktiem. Tā šopavasar līdz maijam tās būs bērzu sulas, reņģes un rabarberi. Pēc tam vasarā sekos jēra gaļa, skābenes un kazas siers. “Šobrīd pasaulē lokālās virtuves ar vietējiem produktiem un tradīcijām ir ļoti iecienītas. Tūristi grib nobaudīt vietējo, nevis globalizēto,” uzsvēra RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.
“Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta – Rīga” ir viens no veidiem, kā radīt ieskatu, kas īsti ir “modernā Latvijas virtuve”. Tā nešaubīgi top no tādiem “ikoniskiem” Latvijas produktiem kā biezpiens, rupjmaize, zuši, nēģi, medījums, sulas, ogas.
Lai pamudinātu restorānus apmeklēt arī pašus rīdziniekus, iecerētas četras “Rīgas restorānu nedēļas” – katrā sezonā pa vienai. Tad daļa restorānu piedāvās klientiem trīs ēdienus, kuru cena nepārsniegs Ls 10,50 jeb 15 eiro. Latvijas iedzīvotāji vēl joprojām baidās vērt pašmāju restorānu durvis, uzskatot, ka ēdiens tur būs nesamērīgi dārgs, porcijas mazas un vispār šīs vietas nav domātas viņiem. RTAB veiktā aptauja liecina, ka tikai 31% Rīgas iedzīvotāju atļaujas apmeklēt restorānus vismaz reizi mēnesī, parasti, lai svinētu kādus svētkus vai pabūtu ģimenes lokā. 75% spriež, ka restorāni paredzēti tikai tūristiem. 46% atzina, ka labā restorānā gatavi atdot par maltīti 5 – 10 latus no personas. Tajā pašā laikā prasības pret ēdiena kvalitāti, estētiku un apkalpošanas kultūru ir augstas. Latvijas Pavāru kluba valdes locekle Ineses Vīcupa norādīja, ka pieci lati par kvalitatīvi sagatavotu un pasniegtu trīs ēdienu maltīti, kā arī tajā ieguldītajām šefpavāra idejām, protams, ir neatbilstoša cena, taču tādi ir iedzīvotāju daļas priekšstati, ko radījis ienākumu līmenis. 53% aptaujāto rīdzinieku dod priekšroku Āzijas virtuvei, kas izskaidrojams ar cenu pieejamību un minētā paveida restorānu dominēšanu lielveikalos, lai arī pašu šo maltīšu vietu pieskaitīšana restorāniem ir diskutabla.
Uz rīdzinieku stereotipu laušanu cer arī bijušo LU kopmītņu ēkā Z. A. Meierovica bulvārī 10 atvērtās viesnīcas “Astor” restorānu šefpavārs Māris Astičs. Viņš ir viens no modernās Latvijas virtuves pārstāvjiem, kas dedzīgi aizstāv vietējo produktu priekšrocības un variācijas par senām receptēm.
“Latvija ir bagāta produktiem, bet daļa no tiem bija piemirsta – cidonijas, aronijas, topinambūri, plūškoka augļi,” bilda Astičs. Viņa veikumu aptuveni pēc mēneša varēs nobaudīt restorānā “Akadēmija”, pa kura logiem paveras lielisks skats uz Bastejkalnu un Brīvības pieminekli.
Savukārt četru zvaigžņu viesnīca “Astor” pirmos klientus uzņems 5. martā. Tiem, kas 1876. gadā būvētajā K. Morberga namā reiz mitinājušies kā studenti, būtu interesanti ieraudzīt, par ko pārvērtušās viņu un viņu simpātiju istabiņas. Ēka viesnīcas vajadzībām iznomāta uz 25 gadiem un par savu īpašo zīmolu viesnīca izvēlējusies šahu. Pat istabu atslēgu piekariņi būšot šaha figūru veidā. Tā kā vēsturiskā nama sienas piedzīvojušas šaha lielmeistarus Mihailu Tālu un Mihailu Botviņņiku, viņu vārdos nosauktas arī abas viesnīcas konferenču zāles. Jāpiebilst, ka “Astor Group” tuvākajos gados iecerējis Rīgā atvērt vēl trīs viesnīcas – vienu pilsētas centrā un pa vienai Pārdaugavā un Jūrmalā.
