Lidot kā Ikaram uz sauli: Rīgā atgriežas slavenais “Cirque du Soleil” 0
Laimīgāks Ikara lidojums
Pēc četru gadu pārtraukuma šonedēļ Rīgā no 20. līdz 24. septembrim ar izrādi “Varekai” uzstāsies pasaulslavenais Kanādas cirks “Cirque du Soleil”.
“Varekai” romu valodā nozīmē “lai kur arī tas būtu”, un izrādes pamatā ir sengrieķu mīts par Ikaru. Kopš 2002. gada tā apceļojusi visu pasauli, un šī ir atvadu tūre – no Tallinas grandiozais šovs ierodas Rīgā, tālāk dosies uz Minsku, Helsinkiem, Stokholmu, bet 23. decembrī sniegs atvadu izrādi Teksasā.
“Varekai” ir mītiska pasaule – mežs, kurā no debesīm nokrīt ievainots jauneklis. Lai izkļūtu no meža un iekšēji nesalūztu, Ikaram jāatgūst spārni. Meklējumos jaunekli pavada fantastiskas būtnes – neparastā meža iemītnieki – Saderinātā, Klibais eņģelis, Mūza, Patriarhs un citi neparasti tēli, kuri apņēmušies palīdzēt Ikaram atgriezties lidojumā. Mūziku komponējusi Itālijā dzimusī komponiste Violaine Koradi, iedvesmojoties no havajiešu rituālās mūzikas, 11. gadsimta Francijas dienvidu trubadūru dziesmām, tradicionālajām armēņu melodijām un mūsdienīgi aranžētiem gospeļiem. Šovā skan dzīvā mūzika sešu instrumentālistu un divu dziedātāju izpildījumā (vienu no tiem – Mūzu – atveido komponistes māsa Izabella). Mūziķiem šovā ir īpaša slodze, jo viņu darbs ir pielāgoties tam, kas notiek uz skatuves, nevis otrādi, kā notiek parastā mūziklā.
Starp citu, šis ir gadījums, kad droši var teikt – izrādes pamatā ir patiesi notikumi, jo teātra režisors Dominiks Šampaņs reiz pats nokrita no trapeces, nonākot Ikara stāvoklī – viņam bija lauztas abas kājas. Lai atjaunotu kustības spējas, Šampaņam nācās noiet smagu un sarežģītu ceļu, kura elementi iekļauti izrādē līdz ar tradicionāliem priekšnesumiem. Tomēr, kā apgalvo Ikara lomas izpildītājs Fernando Mirs, stāsts nav autobiogrāfisks, bet vispārcilvēcisks: “Katrs no mums var nolikt sevi viņa vietā – mums visiem mēdz būt fiziskas vai emocionālas grūtības. Risinājums ir tikai viens – mīlestība.”
Arī Bruno Darmaņaks, “Varekai” mākslinieciskais direktors, uzskata, ka izrāde ir ļoti aktuāla: “”Varekai” rosina šodienas raupjo un skeptisko cilvēku noticēt brīnumam, pārvarēt izmisumu un nebaidīties lūgt palīdzību, kad tā ir nepieciešama.” Trešā izrādes tēma ir uzdrīkstēšanās. Dominiks Šampaņs intervijās teicis, ka pats cirks ir līdzīgs Ikaram, jo tā mērķis ir kļūt arvien labākam. “Mums saka: nelido uz sauli, nelido… Bet mēs gribam tieši to,” stāsta režisors.
“Cirque du Soleil” pastāv jau ilgāk nekā 30 gadus – tā pirmā turneja notika 1984. gadā. Cirka dibinātāji Gijs Lalibertē un Žils Stekruā gan stāsta, ka trupas vēsture iesniedzas vēl dziļāk pagājušā gadsimta 80. gados, kad apburošā ciematiņā netālu no Kvebekas ielās izgāja neliela artistu grupiņa. Viņi dejoja, spēlēja mūziku, žonglēja – darīja visu, ko pienākas darīt ceļojoša cirka māksliniekiem. Kostīmi bija neiedomājami, apgaismojums – maģisks, klaunu triki un mūzika – oriģināla, turklāt trupa principiāli atteicās no dzīvnieku izmantošanas savos numuros. Gijs Lalibertē trupai deva Saules vārdu, jo šis debesu spīdeklis, pēc viņa domām, simbolizē jaunību, enerģiju un spēku.
