Māris Antonevičs: Galvaspilsētā pilns nejēdzību, bet Ušakovs nejūtas apdraudēts 23
Viens radinieks, kurš Rīgā nedzīvo, bet darbdienā bija ieradies galvaspilsētā darīšanās, vakarā atsūtīja līdzjūtību ar retorisku jautājumu: “Kā jūs tur spējat dzīvot?” Viņu pārsteidzis satiksmes haoss galvaspilsētā, ar kādiem iepriekšējos gados nekad nebija saskāries. Kāds cits paziņa, kurš gan ir rīdzinieks un pretendē uz to, ka labi pārzina galvaspilsētas satiksmes specifiku, arī to, kā apbraukt sastrēgumus un kurās vietās noteiktās dienas stundās ar savu auto labāk nebraukt, viņnedēļ tomēr bija spiests atzīt bezspēcību, kad, apbraucot trīs remontus, beigās atdūrās pret ceturto. Vienlaikus Latvijas radio varēja klausīties atbildīgas galvaspilsētas ierēdnes pļāpas, ka autovadītāji jau paši parasti atrodot vislabāko veidu, kā izvairīties no sastrēgumiem, un nekāda īpaša satiksmes organizācija neesot vajadzīga.
Krišjāņa Barona iela, kā precīzi atzīmēts interneta sociālajos tīklos, varētu kļūt par pieminekli korupcijai un neizdarībai Rīgā. Grūti izprotams projekts, kas it kā veicināšot velosatiksmes uzlabošanu pilsētā, pēkšņi bija kļuvis par Rīgas domes (RD) prioritāti, lai gan pilsētā netrūkst ielu, kur remonts būtu nepieciešams daudz steidzīgāk. Vēl skandalozāks tas kļuva tad, kad viena pēc otras parādījās bildes, kur redzams, ka no darba sanācis apkaunojošs brāķis – šķībs bruģis, nosacītais veloceliņš, kas lietus laikā applūst, acīmredzamas dīvainības darba organizēšanā un tā tālāk. Nu beidzot to atzinis arī vicemērs Andris Ameriks: “Barona iela tiks labota un pārtaisīta tik ilgi, kamēr būs panākta solītā kvalitāte.” Rīdzinieki, apbruņojieties ar pacietību!
Interesanti, ka turpat blakus Barona ielai ir ne īpaši gara, bet ļoti bedraina, pēc remonta kliedzoša ieliņa, kas ved uz divām pašvaldības pārziņā esošām izglītības iestādēm – bērnudārzu un sporta skolu. Katru dienu pa to brauc (lasīt – lauž auto) ne tikai bērnu vecāki, bet arī iestādes apkalpojošie uzņēmumi, un, tā kā bedres nav radušās šodien vai vakar, atbildīgajiem ierēdņiem tam nevajadzētu būt nekādam noslēpumam. “Diemžēl savest kārtībā vienā mirklī visu, kur nekas nav darīts gadu desmitiem, nav iespējams,” man atbildēja RD pārstāvis oficiālajā “Twitter” kontā. Uz aizrādījumu, ka tieši par to ir runa, ka gadu desmitiem tiek ignorētas problēmas, par kurām domei vajadzētu būt ļoti labi informētai, tika paskaidrots: “Neviens nerunā par nezināšanu, bet par laiku, kas nepieciešams, lai labotu agrāko Rīgas domes vadību neizdarību.” Interesanti, protams, ka vēl septiņus gadus pēc Nila Ušakova valdīšanas neizdarības tiek pierakstītas priekšgājējiem.
Sadzīviskā ikdienas pieredze ir vienkāršākais rādītājs tam, kā saimnieko pašvaldība. Cilvēku sarunās tas tiek apspriests, plašsaziņas līdzekļos – stipri retāk. Rīgas mērs Ušakovs pēdējās nedēļās medijos parādījās daudz, bet iemesli nebija saistīti ar saimniekošanu un Rīgas problēmām. Pirmkārt, tie bija Ušakova izteicienu izraisīti skandāli, otrkārt, dažāda rakstura “lentīšu griešanas” un svinīgo uzrunu pasākumi. Kā vieni, tā otri labi noder tēla veidošanas nolūkiem, un vienīgā pārrēķināšanās bija mēģinājums “pazīmēties” uz Latvijas boksera Maira Brieža cīņas fona – skatītāji izsvilpa godkārīgo Rīgas domes priekšsēdētāju (viņš nebija ņēmis vērā mācību, ka līdzīgi parasti beigušies arī dažu citu politiķu mēģinājumi šādi spodrināt savas spalvas). Ušakova karikatūra par Latvijas zaudējumiem no okupācijas režīma un apgalvojums, ka padomju armijai jāpateicas par iespēju svinēt 18. novembri, protams, saniknoja latviešus, taču no jauna mobilizēja “Saskaņas” pamatelektorātu – krievus. Jā, arī viņi šobrīd nīkst sastrēgumos un labprāt veltītu Rīgas vadībai dažus biezus vārdus un, kas zina, pat “protesta balsi” vēlēšanās. Taču tā vien šķiet, ka Ušakova konkurenti vairs īpaši netic, ka varētu ar viņu sekmīgi cīnīties.
