Rīgā ar mežacūkām cīnīsies Medību koordinācijas komisija 4
Rīgas dome (RD) plāno izveidot medību koordinācijas komisiju, lai ierobežotu mežacūku pārvietošanos Rīgas pilsētā, informēja RD Mājokļu un vides komitejas sēdē.
Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides komiteja ceturtdien uzdeva RD Mājokļu un vides departamentam sagatavot lēmumprojektu par šādas komisijas izveidi.
“Rīgas meži” valdes loceklis Juris Buškevics pavēstīja, ka medību koordinācijas komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par dzīvnieku medīšanu pilsētā. Šādas komisijas esot izveidotas vairākos novados, un tās sastāv no attiecīgās pašvaldības domes pārstāvjiem, medību organizāciju, Pārtikas un veterinārā dienesta un Meža dienesta pārstāvjiem. Tāpat var pieaicināt ieinteresētās puses, kas ir mežsaimnieki un lauksaimnieki.
Buškevics paskaidroja, ka komisija rūpīgi izskata katru gadījumu, pieprasot atbildību arī no attiecīgā sūdzību iesniedzēja. Komisijai ir jānovērtē postījums, jānoskaidro, ko sūdzības iesniedzējs ir darījis, lai atrisinātu problēmu, jāaprēķina zaudējumi, un tikai galējā variantā jāpieņem lēmums par dzīvnieka likvidēšanu.
Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš norādīja, ka preventīvās darbības jāveic saistībā ar barības pieejamību. Diskutējot par mežacūku izvešanu uz citiem mežiem, Kļaviņš pavēstīja, ka tas būtu neefektīvi, jo mežacūkas 50 kilometru rādiusā “atradīs savu dzimteni un atgriezīsies”.
Spriežot par iespējamiem risinājumiem tieši kapsētās, tās esot iespējams pasargāt, uzbūvējot žogus ar vārtiņiem, bet cilvēkiem, ieraugot mežacūku, esot jādodas prom.
Savukārt Kapsētas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Igors Svincickis pavēstīja, ka tikai Rīgas centra kapsētu nožogošana izmaksātu 400 tūkstošus eiro. Rīgas centrā ir piecas kapsētas 120 hektāru platībā.
Kļaviņš norādīja, ka mežacūkas esot potenciāls apdraudējums gan īpašumam, gan cilvēkam, taču vienlaikus uzsvēra, ka cilvēku apdraudējums esot stipri pārspīlēts.
“Šāds liels dzīvnieks ir potenciāls apdraudējums īpašumam. Ir sūdzības par to, ka ir izrakņāti kapi, izrakņāti dārzi. [..] Ja runājam par cilvēkiem, tad mežacūkas ir bailīgas. Ja tās nav stresā un ievainotas, principā no cilvēka baidās un mēģina attālināties. Nav bijis gadījums, kad mežacūka mēģinātu uzbrukt cilvēkam nav, bet tāda iespēja pastāv, piemēram, gadījumā ja cūka ir savainota, stresaina. Taču, pilsētā ar maziem sivēniem to diez vai redzēsim, jo kad mežacūkai ir sivēni, viņa sēž mežā un sargā tos,” skaidroja Kļaviņš.
Jau vēstīts, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs pirmdien savā “Facebook” profilā rakstīja, ka situācija ar mežacūkām kļuvusi sarežģītāka, jo mežacūku bars redzēts ne tikai Juglas apkaimē, bet arī Sarkandaugavas kapos, 1. un 2.Meža kapos, turklāt 2.Meža kapos tas aizstaigājis līdz Čakstes piemineklim.
Mežacūku izpatība Latvijā strauji augusi 20.gadsimta otrajā pusē. Liela uzmanība pēdējos gados pievērsta Āfrikas cūku mērim, kas kopš 2014.gada ir problēma arī Latvijā.
Latvijas Dabas muzejs mežacūku izvēlējies kā 2015.gada dzīvnieku.
