Rīga aptur darbību Latvijas Pašvaldību savienībā 0
Tā kā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies “Vienotības” ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus, Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS, un līdz ar to Rīga aptur savu dalību šajā organizācijā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Anna Kononova.
Dalības maksa 2013.gadā 50 000 latu apmērā tikšot novirzīta rīdzinieku vajadzībām.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Pašvaldību savienība un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis šodien parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013.gada valsts budžetu.
Dokuments paredz, ka nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% – valsts budžetā.
Palielinot IIN proporciju pašvaldībām līdz 85%, tās iegūtu papildus 58 miljonus latu, no kuriem kopumā 41% nonāktu Rīgas budžetā. Lai papildu līdzekļi mērķtiecīgāk nonāktu trūcīgajās pašvaldībās, nevis padarītu turīgās pašvaldības vēl bagātākas, valdības pārstāvji piedāvāja saglabāt IIN proporciju 80 % apmērā, piešķirot 11,5 miljonus trūcīgākajiem novadiem un pilsētām.
Līdz ar protokola parakstīšanu apstiprināta arī premjera un novadu domju priekšsēdētāju vienošanās par papildu dotāciju 5,6 miljonu latu apmērā novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem, kā arī dotācija 5,9 miljonu latu apmērā četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai.
Rīgas domes Finanšu departamenta aprēķini liecina, ka pēc jaunajām izmaiņām nodokļu likmēs un sociālo pabalstu līdzfinansēšanas sistēmā rīdzinieki nesaņems pilsētas budžetā apmēram 15 miljonus latu.
Ušakovs ir sašutis par notikušo. “Savā naidā pret Rīgas domes konsekventajiem centieniem atvieglot pensionāru un sociāli mazaizsargātāko iedzīvotāju dzīvi “Vienotība” vakar ir panākusi vienošanos par tādu Latvijas pašvaldību finansējuma modeli, kas būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars tieši rīdzinieku intereses. Pēc vakardienas lēmuma par iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa proporcijām starp pašvaldībām un valdību var secināt, ka “Vienotības” ministri soda rīdziniekus par to, ka “Vienotība” Rīgas domē ir opozīcijā. Rīgas pensionāri, skolēni, Rīgas iedzīvotāji “Vienotībai” nerūp tikai tādēļ, ka “Vienotība” šeit nav pie varas,” uzskata Rīgas mērs.
“Šo naudu, kuru pilsēta varētu izmantot papildus vietām bērnudārzos, pabalstiem vai remontiem skolās un pagalmos, neskatoties uz visiem stāstiem par ekonomikas atveseļošanu, sev paņems valdība, lai izmantotu, kā ierasts, bēdīgi slavenajos vilcienu iepirkumos, darījumos ar “AirBaltic”, bankām un, iespējams, izdotu vēl kādu grāmatiņu bērniem par dzimummaiņas jaukumiem, iztērējot tam neticamas summas,” uzskata Rīgas mērs.
Ušakovs norāda, ka “Vienotības” ministri pirms pašvaldību vēlēšanām izvēlējušies taktiku “jo sliktāk rīdziniekiem, jo labāk “Vienotībai” un pret rīdziniekiem partija izturas kā pret aplenktas pilsētas iedzīvotājiem. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) nav slēpis savu viedokli, ka pašvaldībām kompensēt zaudējumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanas nedrīkst, jo Rīga no šī finansējuma saņemtu 41%. Vienlaicīgi ministrs ir aizmirsis, ka Rīgā dzīvo vairāk nekā trešdaļa visu Latvijas iedzīvotāju, un te tiek saražota apmēram puse no visa valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) ir norādījusi, ka Rīgai pietiek līdzekļu, jo galvaspilsēta var atļauties svinēt Jāņus krastmalā.
“Šī ir klaja diskriminācija pret rīdziniekiem, un no šīs attieksmes cietīs visi pilsētas iedzīvotāji, neskatoties uz to, vai viņi atbalsta esošo Rīgas vadību vai “Vienotību”,” uzskata Rīgas mērs.
Vienlaikus Ušakovs uzsver, ka “finansiālā situācija galvaspilsētā, neskatoties uz visām “Vienotības” pūlēm, ir apmierinoša”, un visas sociālās programmas tiek un tiks īstenotas pilnā apmērā. Tāpat turpināsies pilnvērtīgs darbs, labiekārtojot pilsētu.
Kā ziņots, jūnijā par lēmumu izstāties no LPS paziņoja arī Krāslavas novada pašvaldība.
