Rīgā aizvadīta grāmatas “Azerbaidžānas mūžīgie dārgumi UNESCO” prezentācija 1
Rīgā, Rīgas Dekoratīvās mākslas muzejā nesen notika jaunas grāmatas “Azerbaidžānas mūžīgie dārgumi UNESCO” prezentācija. Šis skaisti izstrādātais izdevums, kas rakstīts latviešu valodā, piedāvā lasītājiem aizraujošu ceļojumu Azerbaidžānas bagātajā kultūras mantojumā un demonstrē gan materiālos, gan nemateriālos aktīvus, ko atzinusi UNESCO. Grāmata izceļ Azerbaidžānas mantojuma nacionālos un daudznacionālos elementus, uzsverot tās dziļās kultūras saites un globālo nozīmi.
Pasākumu atklāja Dekoratīvās mākslas muzeja direktore Inese Baranovska, sirsnīgi sveicot klātesošos. Viņa uzsvēra, cik nozīmīgi ir šo pasākumu rīkot muzejā, kurā šobrīd tiek izstādīta Azerbaidžānas paklāju kolekcija, kas iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Baranovska izcēla izstādes panākumus, jo tā piesaistīja plašu Latvijas sabiedrības uzmanību ar sarežģīto paklāju dizainu un kultūras nozīmi.
Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs sniedza ieskatu izdevuma izcelsmē. Balstoties uz savu pieredzi bijušā UNESCO Nacionālās komisijas Azerbaidžānas ģenerālsekretāra amatā, Sultanovs stāstīja par savu ilggadējo vēlmi radīt Latvijas auditorijai tuvinātu darbu, kas sniegtu ieskatu Azerbaidžānas kultūras šedevros. Beidzamo trīs gadu laikā Latvijas sabiedrība iepazīstināta ar dažādiem Azerbaidžānas kultūras elementiem, piemēram, paklājiem, Mugam tradicionālo mūziku, sieviešu zīda lakatu Kalagai un slaveno kulinārijas šedevru Dolma. Šie pasākumi pastiprina kultūras saites. Domājot par nākotni, Sultanovs uzsvēra arī Azerbaidžānas kā COP29 rīkotājvalsts lomu šī gada novembrī Baku, vēl vairāk demonstrējot valsts apņemšanos risināt klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu.
Pasākumā uzstājās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas priekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa un LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere. Abas atzīmēja dinamisko sadarbību starp Azerbaidžānu un Latviju dažādās jomās, atzīmēja Azerbaidžānas mantojuma bagātību un uzsvēra grāmatas nozīmi kultūras un izglītības apmaiņas veicināšanā starp abām tautām.
Azerbaidžānas apņemšanās pildīt UNESCO misiju bija prezentācijas galvenā tēma. Kā aktīvs un atbildīgs organizācijas dalībnieks Azerbaidžāna ir konsekventi veicinājusi kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu. Valstij ir bijusi galvenā loma starpkultūru un starpreliģiju dialoga veicināšanā, izmantojot tādas iniciatīvas kā Baku process, ko 2008. gadā uzsāka Azerbaidžānas prezidents. Azerbaidžānas pirmās viceprezidentes, Heidara Alijeva fonda prezidentes Mehribanas Alijevas loma ir bijusi svarīga, lai nodrošinātu Azerbaidžānas kultūras mantojuma iekļaušanu UNESCO sarakstos, vienlaikus aktīvi popularizējot Azerbaidžānas kultūru pasaules mērogā.
Azerbaidžāna ir arī stingri atbalstījusi starptautiskās iniciatīvas, kuru mērķis ir saglabāt kultūras un dabas mantojumu, īpaši tādos reģionos kā Āfrika, Āzija un Latīņamerika. Armēnijas okupācijas gados valsts kultūras mantojums saskārās ar nopietnām problēmām, kas izraisīja milzīgu kultūras objektu iznīcināšanu un gandrīz miljona azerbaidžāņu pārvietošanu, liedzot viņiem praktizēt savas kultūras tradīcijas, īpaši tās, kas iekļautas UNESCO sarakstos. Tomēr, atbrīvojot teritorijas no okupācijas, ir notikusi ievērojama kultūras atdzimšana. Pastāvīgi notiek aktīvi centieni, lai atjaunotu un saglabātu šīs vitāli svarīgās kultūras izpausmes.
Pasākums noslēdzās ar valdzinošu ansambļa “Buta” priekšnesumu, kurā skanēja tradicionālā “Kalagai” deja. Tas kalpoja kā smeldzīgs atgādinājums par “Kalagai” tradicionālās mākslas un simbolikas iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2014. gadā. Jo īpaši, ansamblis “Buta” savu debiju piedzīvoja 2023. gadā slavenajos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kas arī tika iekļauti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2008. gadā. Tas vēl vairāk pasvītro dziļās kultūras saiknes, kas ir kopīgas šo nozīmīgo tradīciju izpratnē.
“Azerbaidžānas mūžīgie dārgumi UNESCO” izdota ar Azerbaidžānas UNESCO Nacionālās komisijas atbalstu un simboliski sakrīt ar Azerbaidžānas un Latvijas diplomātisko attiecību 30.gadadienu, kā arī UNESCO Azerbaidžānas Nacionālās komisijas 30.gadadienu.
