Rietumvalstis sūta bruņojumu Ukrainai 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijai ceturto mēnesi izvēršot barbariskus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, vairākas rietumvalstis izšķīrušās piegādāt smago bruņojumu Ukrainas armijai, lai atvairītu Krievijas agresiju.
ASV sūta raķešu sistēmas
ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, apstiprinot mediju informāciju, ka ASV gatavojas piegādāt Ukrainai šādus ieročus. “Mēs esam ātri rīkojušies, lai nosūtītu Ukrainai būtisku ieroču un munīcijas daudzumu, lai tā spētu cīnīties kaujas laukā un būt iespējami spēcīgākajā pozīcijā pie sarunu galda,” teikts Baidena rakstā, kas publicēts avīzē “The New York Times”.
“Tāpēc esmu nolēmis, ka mēs apgādāsim ukraiņus ar modernākām raķešu sistēmām un munīciju, kas viņiem dos iespēju precīzāk trāpīt mērķos kaujas laukā Ukrainā,” norādījis Baidens. Viņš arī uzsvēris, ka Vašingtona nemudina Ukrainu dot triecienus Krievijas teritorijā. Rakstā Baidens nemin, par kādām raķetēm ir runa, taču ASV administrācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, atklāja, ka Ukrainai tiks nosūtītas augstas mobilitātes vidēja darbības rādiusa raķešu sistēmas HIMARS, kuru sniedzamība ir 70 kilometru. Paredzēts, ka šīs sistēmas Ukraina izmantos pret uzbrūkošo Krievijas karaspēku, bet ne triecieniem Krievijas teritorijā, uzsvēra amatpersona.
Vācija piegādās pretgaisa aizsardzības iekārtas
Vācija nodos Ukrainai modernas zenītartilērijas iekārtas, kā arī radarus raķešu atklāšanai, uzrunājot Bundestāga deputātus, vakar paziņoja kanclers Olafs Šolcs. Vācijas valdības uzdevums ir gādāt par to, lai Krievijas diktators Vladimirs Putins negūtu uzvaru karā, ko viņš uzsācis pret Ukrainu, norādīja Šolcs. “Mūsu mērķis ir, lai Ukraina būtu spējīga sevi aizstāvēt un veiksmīgi to darītu. Vācija Ukrainai piegādes veic pastāvīgi kopš kara sākuma,” apgalvoja kanclers, norādot, ka piegādāti 15 miljoni munīcijas vienību, 100 000 granātu un vairāk nekā 5000 prettanku mīnu.
“Pavisam nesen valdība nolēma, ka mēs piegādāsim vismodernāko pretgaisa aizsardzības sistēmu, kāda Vācijai ir, IRIS-T,” pavēstīja Šolcs.
Vācija arī plāno no Bundesvēra rezervēm piegādāt Ukrainai četras daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, koordinējot to ar ASV, kuras karavīri apmācīs ukraiņu karavīrus darbam ar šīm sistēmām. Turpinās sarunas ar Vācijas partneriem par Ukrainas tālāku apbruņošanu pret Krievijas agresiju.
Opozīcija kritizē kancleru Šolcu par vilcināšanos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā tīmekļa izdevumam “Newsmax” atzinis, ka “katru dienu frontē krīt 60 līdz 100 ukraiņu karavīru, bet aptuveni 500 tiek ievainoti. Tā mēs noturam savas aizsardzības pozīcijas,” norādījis Zelenskis. Viņš piebildis, ka pati sarežģītākā situācija šobrīd ir valsts austrumos, kur Krievija koncentrējusi spēkus Severodoneckas pilsētas ieņemšanai. Iepriekš prezidents paziņoja, ka Ukraina nesteigsies ar Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu, ja tas prasīs desmitiem tūkstošu dzīvību, bet vispirms sagaidīs tam nepieciešamo bruņojumu.
Arvien skaļāk izskanot kritikai par kanclera Šolca vilcināšanos nodot Ukrainai smago bruņojumu, kas tai nepieciešams, lai varētu atvairīt krievu agresiju, Berlīne beidzot izšķīrusies nosūtīt ukraiņiem pretraķešu aizsardzības sistēmu un agrās brīdināšanas radaru sistēmu. Tomēr kritika turpināja skanēt arī vakar, opozīcijas līderim Frīdriham Mercam kritizējot Šolcu par nepietiekamo atbalstu Ukrainai. Smagais bruņojums, ko Berlīne apsolījusi, Ukrainu vēl nav sasniedzis, kaut gan pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Bundestāgs pieņēma rezolūciju par atbalsta nodrošināšanu, norādīja kristīgo demokrātu līderis Mercs.
Opozīcijas līderis arī kritizēja Šolcu par izteikumiem, ka Maskava šajā karā nedrīkst uzvarēt, nevis vienkārši apliecinājis, ka “Ukrainai šajā karā ir jāuzvar”. Šolcs ir runājis pa telefonu ar Putinu, tomēr nav noteicis datumu, kad Ukrainas parlamenta spīkers ieradīsies Berlīnē, norādīja Mercs. Viņš arī kritizēja Šolcu, ka tas nav spējis pieņemt konkrētus lēmumus, kamēr Merca vadītā konservatīvo frakcija mudināja kancleru paust skaidru nostāju, vai Ukrainai un Moldovai būtu piešķirams Eiropas Savienības kandidātvalstu statuss.
Šveice liedz ieroču piegādes uz konflikta zonām
Šveices valdība uzlikusi veto Dānijas iecerei nosūtīt uz Ukrainu Šveicē ražotos bruņutransportierus, norādot uz Bernes ievēroto neitralitātes politiku, kas liedz ieroču piegādes uz konflikta zonām. Ekonomisko lietu valsts sekretariāts noraidījis Dānijas lūgumu atļaut nodot Ukrainai 20 bruņutransportierus “Piranha III”. Šveice pieprasa citām valstīm lūgt atļauju, ja tās vēlas reeksportēt no šveiciešiem iepirkto bruņojumu.
Aprīlī Berne uzlika veto Šveicē ražotās munīcijas piegādēm, ko izmanto vācu zenītartilērijas iekārtās, kuras Berlīne bija iecerējusi nodot Ukrainai.
Noraidīts arī Polijas lūgums atļaut ukraiņiem nodot Šveicē ražoto bruņojumu. Tajā pašā laikā Šveice atkāpusies no iepriekš piekoptās prakses un pievienojusies sankcijām, ko, reaģējot uz atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Krievijai piemērojusi Eiropas Savienība.
