Rietumvalstis steidz evakuēt no Afganistānas savus pilsoņus 32
Islāmistu grupējumam “Taleban” ielencot Kabulu un gatavojoties pārņemt savā kontrolē visu Afganistānu, rietumvalstis svētdien steidz evakuēt no turienes gan savus pilsoņus, gan afgāņus, kas strādājuši kopā ar viņiem.
Augstas ASV militārpersonas paziņojušas, ka Kabulas starptautiskā lidosta slēgta komerciālajiem reisiem, bet no turienes turpinās militārā aviotransporta lidojumi, kas saistīti ar evakuāciju.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pavēstījis, ka Amerikas Savienotās Valstis evakuē no Kabulas atlikušo vēstniecības personālu, bet noraidījis republikāņu izteiktās apsūdzības, ka atkārtojas 1975.gada notikumi, kad amerikāņiem helikopteros nācās evakuēt savus pilsoņus no toreizējās Dienvidvjetnamas galvaspilsētas Saigonas.
Viņš arī apstiprinājis neoficiāli izskanējušās ziņas, ka pirms vēstniecības pamešanas darbinieki iznīcinājuši dokumentus un citas lietas, bet norādījis, ka tas darīts “ļoti pārdomāti, kārtīgi un karavīru klātbūtnē rūpējoties par drošību”.
Svētdien priekšpusdienā tika ziņots, ka evakuācijā izmantoti militārie helikopteri un no ASV vēstniecības teritorijas debesīs cēlušies dūmi, jo amatpersonas cenšas nepieļaut sensitīvu materiālu nonākšanu talibu rokās,
Blinkens aizstāvējis prezidenta Džo Baidena lēmumu izbeigt gandrīz 20 gadus ilgušo ASV militāro misiju Afganistānā, norādot, ka Baidenam saistījis rokas viņa priekšteča Donalda Trampa pērn noslēgtais miera līgums ar talibiem.
Ja Baidens būtu atsaucis ASV spēku izvešanu, “mēs būtu atgriezušies pie kara ar talibiem,” izteicies valsts sekretārs.
Francijas varasiestādes norādījušas, ka pārceļ savu vēstniecību Kabulā no tā dēvētās zaļās zonas – valdības iestāžu un diplomātisko pārstāvniecību kvartāla – uz galvaspilsētas lidostu, ko apsargā rietumvalstu militārpersonas.
Vienlaikus Francija paziņojusi, ka dara visu iespējamo, lai garantētu drošību gan saviem pilsoņiem, kuri vēl atrodas Afganistānā, gan afgāņiem, kuri strādājuši kopā ar viņiem.
“Francija ir viena no nedaudzajām valstīm, kuras saglabājušas iespēju (..) aizsargāt afgāņus, kuri strādājuši kopā ar Francijas armiju, kā arī žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus, māksliniekus un īpaši apdraudētas personības,” norādīts paziņojumā.
Piektdien Francijas valdība pavēstīja, ka valstī jau uzņemti vairāk nekā 600 afgāņi, kas bijuši nodarbināti franču organizācijās un ieradušies Francijā kopā savām ģimenēm.
Kanāda pavēstījusi, ka apturējusi diplomātiskās operācijas Afganistānā un kanādiešu diplomātiskais personāls jau devies atceļā uz savu valsti, bet ārlietu ministrs Marks Garno uzsvēris, ka tas ir pagaidu lēmums un vēstniecība atsāks darbu, kolīdz situācija būs droša.
Vācija slēgusi vēstniecību un pārvietojusi desmitiem darbinieku uz lidostu, gatavojoties vēl svētdien sākt viņu evakuāciju uz kādu no tuvējām valstīm, paziņojis ārlietu ministrs Heiko Māss.
Pēc viņa teiktā, vēstniecības komandas kodols paliks Kabulas lidostas militāri apsargātajā daļā, lai diplomātiskā pārstāvniecība saglabātu rīcībspēju un varētu koordinēt turpmāko evakuāciju.
Par savu vēstniecību personāla evakuāciju paziņojušas arī citas NATO valstis, tai skaitā Lielbritānija, Itālija, Dānija, Zviedrija un Spānija.
Lielbritānija norīkojusi aptuveni 600 karavīrus palīgā evakuēt aptuveni 3000 savus pavalstniekus. Premjerministrs Boriss Džonsons norādījis, ka Apvienotajā Karalistē no Kabulas atgriezīsies lielum lielais vairākums vēstniecības darbinieku.
Itālijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Kabulā svētdien ieradīsies pirmā militārā lidmašīna, kas sāks “ārkārtējas evakuācijas operācijas”. Itālija, kas savulaik Afganistānā bija izvietojusi vienu no lielākajiem rietumvalstu militārajiem kontingentiem – divdesmit gadu laikā kopskaitā aptuveni 50 000 karavīrus – viņu izvešanu pabeidza jau jūnijā.
Dānija un Norvēģija uz laiku slēgs vēstniecības Kabulā, Somija apņēmusies evakuēt aptuveni 130 afgāņus. Arī Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde paziņojusi, ka evakuēs afgāņu tulkus un citu vietējo personālu.
