Rietumu studenti raugās uz Austrumiem 0
Jaunieši no Grieķijas, Itālijas un citām Rietumeiropas valstīm aizvien biežāk izvēlas studēt Austrumeiropā, piemēram, Rumānijā un Albānijā, jo tur studijas izmaksā lētāk un nereti ir īsākas un vienkāršākas.
Taču daļa studentu ārvalstu augstskolu diplomus iegūst negodīgā ceļā, īpaši samilzusi šī problēma ir Albānijā, kur premjers Edi Rama paziņojis par puses privāto augstskolu slēgšanu, lai izbeigtu “diplomu pirkšanas ēru”.
Rumānija – Eiropas zemo cenu augstskolas
Rumānija ir kļuvusi par vienu no tām valstīm, kur masveidā ierodas tuvāko ekonomiskās krīzes skarto valstu jaunieši, lai iegūtu augstāko izglītību. Grieķijas ziņu portāla “news247” apkopotie dati liecina, ka grieķu jaunieši vairāk nekā citās Eiropas valstīs izjūt grūtības samaksāt par studijām un segt ar tām saistītās izmaksas, un astoņi no desmit grieķu studentiem, kas studē aiz savas valsts robežām, ir izvēlējušies Rumāniju vai Bulgāriju. Pavisam Rumānijā studē vairāk nekā 40 000 ārvalstnieku, un šis skaitlis gadu no gada pieaug.
Ārvalstu studenti visbiežāk izvēlas medicīnas fakultāti, iecienītas ir arī jurisprudence, inženierzinātnes un ekonomika. Arī itālieši ir izraudzījušies Bukaresti par topošo zobārstu paradīzi. Rumāņu augstskolu studiju maksa ir daudz zemāka nekā Itālijā, un sevišķi liela starpība ir tieši medicīnas fakultātēs, turklāt, atšķirībā no Itālijas, Rumānijā topošajiem mediķiem nav jākārto iestājeksāmeni un ir daudz vieglāk tikt praksē valsts slimnīcās. Ārvalstu studentus piesaista arī tas, ka daudzās Rumānijas augstskolās ir iespēja studēt angļu vai franču valodā. Daļa ārvalstu studentu tomēr izvēlas studēt rumāņu valodā, kaut šajā gadījumā pirms iestāšanās augstskolā ir jānokārto valodas eksāmens. Pavisam rumāņu valodā studējošo ārvalstnieku ir aptuveni 12 000, no tiem 1000 ir itālieši. Pēc sešiem gadiem jaunie zobārsti atgriežas dzimtenē ar visā Eiropā derīgu diplomu un gatavi strādāt.
Rumānijas izglītības ministrija nemitīgi domā, kā pievilināt ārvalstniekus un uzlabot viņiem piedāvātās iespējas. Tas tiek darīts, lai kompensētu pašmāju studentu skaita sarukumu. Pēc Rumānijas Statistikas institūta datiem, rumāņu studentu skaits beidzamo sešu gadu laikā ir samazinājies par 25 procentiem.
Viltus zobārsta atmaskošana
Taču ne vienmēr studenti dodas uz citu valsti, lai tiešām tur iegūtu jaunas zināšanas. Itālijas konsulāts Tirānā pastāstīja, kā notiek viltus augstskolu beidzēju atmaskošana. Piemēram, 42 gadus vecais V. N. no Itālijas pilsētas Peskaras ieradās Itālijas konsulātā Tirānā ar savu Tirānas privātajā universitātē “Kristal” iegūto stomatologa diplomu, lai iegūtu apliecinājumu, ar kuru šis diploms tiktu atzīts par derīgu arī Itālijā. Viņš domāja, ka tā ir tikai formalitāte, kas tiks ātri un vienkārši nokārtota, bet maldījās. Konsulātā viņam lūdza sagādāt universitātes izsniegtu eksāmenu sarakstu ar to nokārtošanas datumiem, taču V. N. to sarūpēt neizdevās. Turklāt izrādījās, ka vēstniecības reģistrā, kurā tiek ierakstīti Itālijas pilsoņi, kas uzturas Albānijā ilgāk par 12 mēnešiem, V. N. vārds neparādās.
Šajā brīdī Itālijas konsulāts Tirānā piesaistīja Albānijas policiju, kura, pārbaudot valstī ieceļojušo un izceļojušo personu elektronisko reģistru, noskaidroja, ka V. N. ir bijis Tirānā, taču tikai desmit dienas beidzamo sešu gadu laikā. Bet “Kristal” universitātes stomatoloģijas programma ilgst piecus gadus un paredz obligātu apmeklējumu vismaz trīs dienas nedēļā, turklāt lekcijas notiek tikai albāņu valodā. Tādējādi kļuva skaidrs, ka V. N. nav studējis stomatoloģiju un viņa diploma atzīšana varētu radīt nopietnus draudus potenciālo pacientu veselībai. Tirānas prokuratūra ir ierosinājusi lietu, un V. N. nāksies paskaidrot, kādā veidā viņš ticis pie augstskolas diploma. Turklāt šis nebūt nav vienīgais šāda veida gadījums, līdzīgu lietu ir desmitiem.
Valdība pret diplomu tirgotavām
Augusta sākumā Albānijas sociālistu valdības premjers Edi Rama ir uzsācis savas valsts diplomu tirgotavu vētīšanu. Rama atzīmēja, ka Albānijā ir vislielākais augstskolu īpatsvars visā Eiropā – 20 universitātes uz miljonu iedzīvotāju, kas ir astoņas reizes vairāk nekā Britānijā. Taču pēc rūpīgām pārbaudēm atklājies, ka daudzas privātās augstskolas neatbilst minimālajiem normatīvajiem un izglītības kritērijiem. Turklāt premjers pievērsis uzmanību faktam, ka 900 ārvalstu studenti ir ieguvuši augstāko izglītību tādās Albānijas privātajās augstskolās, kur nav nevienas studiju programmas svešvalodā. Rama to nodēvējis par “katastrofālu situāciju, krāpniecisku sistēmu”.
Albānijas Izglītības ministrija pēc pārbaudēm pieprasījusi trīspadsmit privātajām augstskolām uzlabot akadēmiskos rādītājus, vēl trīspadsmit augstskolu darbība ir apturēta uz laiku, bet astoņpadsmit privātās augstskolas un septiņas valsts universitāšu filiāles tiks slēgtas. Slēgto augstskolu studenti, paziņojis premjers, “tiks bez problēmām pārcelti uz citām augstskolām un eksāmeni, ko viņi tiešām nokārtojuši, tiks ieskaitīti. Bet diplomu pirkšanas ēra ir beigusies!”
