Rietumu sankcijas neaptur Krievijas kara mašīnu 75
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV, Eiropas Savienība un Britānija ir vainojamas par nepietiekami iedarbīgu sankciju vēršanu pret Krievijas gāzes, naftas un ogļu eksportu, uzskata Oļegs Ustenko, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks ekonomikas jautājumos.
Rietumu sankcijas Krievijas fosilajai degvielai ir tikai vīzija
Rakstā ietekmīgajā britu avīzē “The Financial Times” viņš apgalvo, ka Rietumu sankcijas Krievijas fosilajai degvielai ir tikai vīzija, jo līdz šim ieviestās sankcijas aptver mazāk nekā piecus procentus no Krievijas naftas eksporta apjoma pirms tās izraisītā kara ar Ukrainu 24. februārī.
Ustenko apšauba Rietumu sankciju režīma efektivitāti.
Pirms prezidenta Vladimira Putina veiktā plašā iebrukuma Ukrainā pirms pusgada Krievija bija pasaules lielākā fosilās degvielas eksportētāja. Arī šodien tā var pārdot naftu, gāzi un ogles jebkurai valstij, izņemot ASV, kas arī agrāk importēja niecīgu daudzumu Krievijas energoresursu.
Daži analītiķi ASV un Eiropā apgalvo, ka ierobežojumi Krievijas naftas eksportam rada problēmas ierindas pilsoņiem rietumvalstīs, nesamazinot Kremļa ienākumus. Taču Rietumu sankcijas aptver tikai nepilnus piecus procentus no Krievijas naftas eksporta pirms kara ar Ukrainu.
Krievijas naftas eksports ar tankkuģiem, lai gan samazinājies kopš jūnija vidus, joprojām ir augstāks nekā iebrukuma sākumā februārī. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka ievest Krievijas naftu Eiropas Savienībā un Britānijā joprojām var legāli un tā būs vismaz līdz decembrim, atzīmē Ustenko.
Katru nedēļu Eiropā tiek ievesti no 10 līdz 20 miljoniem barelu naftas no Krievijas ostām, Kremļa tirgoņiem uzkurinot spriedzi ar apgalvojumiem, ka degvielas krājumi varētu izsīkt.
Arī ASV brauc ar Krievijas benzīnu
Pat ASV, vienīgā valsts, kas līdz šim ieviesusi sankcijas Krievijas naftas tiešam importam, autobraucēji – iespējams, to nezinot – turpina uzpildīt savu spēkratu benzīna tvertnes ar Krievijas izcelsmes degvielu.
Ja nafta ir pārstrādāta citos produktos, to var legāli ievest ASV, nepārkāpjot sankcijas. Arī Apvienotā Karaliste turpina importēt miljoniem barelu Krievijas naftas, kas sajaukta ar degvielu no citām valstīm.
Šī tirdzniecība varētu turpināties arī pēc tam, kad gada beigās Britānijā stāsies spēkā oficiāls aizliegums, jo noteikumos naftas pārstrādes firmām ir atļauts importēt naftu, kas ir Kazahstānas un Krievijas degvielas sajaukums, ko sūknē pa cauruļvadu Kaspijas jūrā.
Eksperti apšauba, ka šādi izņēmumi bija paredzēti martā, kad ASV prezidents Džo Baidens un Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par sankcijām Krievijas naftas importam.
Nespēja ieviest reālu aizliegumu Krievijas naftas un gāzes importam vairo Putina režīma ienākumus un finansē kara noziegumus Ukrainā, secina Ustenko.
Lielajām enerģētikas firmām, kas pēdējos sešos mēnešos guvušas milzīgu peļņu, jāuzņemas atbildība par patērētāju problēmām. Britu firmu “BP” un “Shell” peļņa šā gada otrajā ceturksnī bija attiecīgi 8,5 un 11,5 miljardi dolāru, vācu “Wintershall” nopelnīja 1,9 miljardus dolāru.
Ekonomisti atzīmē, ka šāda peļņa naftas nozarē nav nekas jauns, jo šajā sektorā pēdējā pusgadsimtā vienmēr bijuši augsti ienākumi.
Rietumiem jāizdara skaidra izvēle Krievijas degvielas importa jomā
Ukrainas prezidenta padomnieks Oļegs Ustenko uzskata, ka ES un Britānijas politiķi ir vājinājuši pieņemtās sankcijas, un tas noticis laikā, kad Krievija veic kara noziegumus Ukrainā. Izsakot partneriem pateicību par sniegto palīdzību, viņš uzsver, ka Rietumiem jāizdara skaidra izvēle Krievijas degvielas importa jomā.
Viņaprāt, visefektīvākais risinājums būtu ieviest pilnīgu un tūlītēju aizliegumu Krievijas fosilās degvielas importam Eiropā un īstenot G7 valstu priekšlikumus par globālas cenu robežas noteikšanu Krievijas naftai. Jo ātrāk Putins tiks apturēts, jo ātrāk varētu atsākt Ukrainas atjaunošanu.