Rietumu sankcijas bremzē, bet negrauj Krievijas ekonomiku. Krievijas naudas lāde ir pilna līdz malām 116
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan ieviesta jau sestā Eiropas Savienības sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu, Kremļa ienākumi no naftas un gāzes eksporta šogad ir palielinājušies, salīdzinot ar pagājušo gadu. Rietumu sankcijas kaitē Krievijas ekonomikai, taču Kremļa naudas lāde kara vešanai Ukrainā ir pilna līdz malām, pateicoties augstajām izejvielu cenām pasaules tirgū.
Kārtējās sankciju paketes izziņošana pagājušajā mēnesī atbaidīja daļu pircēju, taču enerģijas augstās cenas mazināja sankciju ietekmi uz Krievijas valsts budžeta ienākumiem, atzīmē Krievijas laikraksts “Vedomosti”.
Kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu šā gada februārī un Rietumu sankciju paplašināšanas Kremlis nav publicējis datus par Krievijas naftas un gāzes eksporta apjomu un ienākumiem.
Krievijas valdība pat apgalvojusi, ka tās ekonomika attīstās un sankcijas vairāk kaitējot Rietumiem. Krievijas un Rietumu pretstāvei saasinoties, Kremlis mēģina izmantot naftas un gāzes eksportu kā politisku ieroci.
Krievijas naftas piegādes šā gada maijā un jūnijā ir samazinājušās par 13% no 18,9 miljoniem tonnu līdz 16,5 miljoniem tonnu, taču ienākumi ir palielinājušies no 10,2 miljardiem eiro līdz 10,5 miljardiem un ir augstāki nekā līdzīgā laikposmā 2021. gadā.
Krievijas gāzes eksports jūnijā ir samazinājies par ceturto daļu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču ienākumi ir pieauguši līdz 11,1 miljardam dolāru salīdzinājumā ar 3,6 miljardiem dolāru pērn. Naftas cenas ir aptuveni divreiz augstākas nekā pagājušajā gadā, bet dabasgāzes cenas ir pieaugušas aptuveni sešas reizes.
Ekspertu ieskatā, ES sankcijas Krievijas naftas eksportam sāks iedarboties tikai šā gada beigās vai 2023. gadā, bet gāzei vēl nav noteiktas ES sankcijas.
“Tas nozīmē, ka kritums Krievijas izejvielu eksportā ir vairāk saistīts ar potenciālo pircēju centieniem izvairīties no riskiem, jo daudzas firmas uzskata Krievijas fosilo degvielu par toksisku,” paziņojusi Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta analītiķe Marija Šagina.
Vairākos sankciju viļņos kopš šā gada februāra Rietumi ir aizlieguši Krievijas naftas, ogļu, zelta un vairāku citu metālu importu, kā arī divējas izmantošanas tehnoloģiju, piemēram, pusvadītāju ražošanā, eksportu, lai vājinātu Krievijas kara ekonomiku.
Pēc dažu analītiķu aplēsēm, Krievijas imports šā gada aprīlī ir samazinājies aptuveni par 60–80% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Starptautiskā valūtas fonda šonedēļ publiskotā prognoze šogad paredz Krievijas ekonomikas sarukšanu par sešiem procentiem.
Eksperti atzīmē, ka ES paziņojumu par Krievijas naftas importa aizliegumu tirgus dalībnieki ir uztvēruši kā piedāvājuma būtisku samazinājumu, tāpēc cenas ir kāpušas, kas nācis par labu Krievijai.
Jūnijā EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka “ES sankcijas iecērt robu Krievijas ekonomikā un atkarības mazināšana no Krievijas enerģijas iztukšos Putina kara lādi”. Laikrakstā “Vedomosti” publicētās Krievijas amatpersonu prognozes par ienākumiem no naftas un gāzes eksporta liecina, ka Kremļa ienākumi varētu pieaugt. 2021. gadā fosilās degvielas eksports deva Krievijai 35,8% valsts budžeta ienākumu, bet šogad tas varētu sasniegt aptuveni 41% jeb 170 miljardus eiro.
Analītiķi uzskata, ka šogad Krievijas ekonomika piedzīvos lejupslīdi, īpaši telekomunikāciju, bruņojuma ražošanas un naftas ieguves jomā, jo tai ir liegta pieeja Rietumu tehnoloģijas importam. Vai Rietumu sankcijas piespiedīs Kremli mainīt politiku Ukrainā? Vairākums ekspertu atbild noliedzoši.
