Rietumu rokās pret Putinu ir spēcīgs trumpis, kas vēl nav izmantots 0
Iesaldētie Krievijas aktīvi var kļūt par trumpi ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, raksta Reuters apskatnieks Hugo Diksons.
Ja Eiropa piešķirtu Ukrainai 300 miljardus dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, tas dotu iespēju turpināt karu un noturēt frontes līniju vēl trīs gadus vai noslēgt izdevīgāku vienošanos ar Putinu.
Analītiķis uzskata, ka iesaldētie aktīvi var būt viens no veidiem, kā izdarīt spiedienu uz Putinu.
Tramps var pārliecināt diktatoru, ka Ukrainai būs spēcīgs atbalsts, un izpildīt solījumu pabeigt karu, vienlaikus nosūtot brīdinājumu Ķīnai.
300 miljardu dolāru summa varētu pārliecināt Putinu, ka Ukraina spēs izturēt ilgstošu izsīkuma karu.
Teorētiski Eiropas valstis varētu sadalīt šo summu trīs gadu periodā, kas būtu aptuveni 0,4% no kopējās ES un Apvienotās Karalistes ekonomikas. Tomēr tas ir divreiz vairāk nekā Eiropa šobrīd piešķir Ukrainai, un pieaugošo aizsardzības izdevumu dēļ šādu finansējumu nodrošināt būtu sarežģīti.
Viena no alternatīvām būtu mobilizēt Krievijas centrālās bankas aktīvus, kas tika iesaldēti 2022. gadā. Aptuveni 210 miljardi eiro atrodas Eiropas Savienībā, taču vairākas valstis, tostarp Vācija, iebilst pret šo līdzekļu konfiskāciju.
Juridiski drošāka alternatīva varētu būt tā sauktais reparāciju aizdevums. Saskaņā ar šo shēmu G7 valstis aizdotu Ukrainai 300 miljardus dolāru, bet Kijiva apņemtos pieprasīt reparācijas no Maskavas.
Ja Krievija atteiktos maksāt, G7 valstis iegūtu tiesības prasīt kompensāciju un šo summu atgūtu no iesaldētajiem aktīviem.
Ja Eiropa nodrošinātu finansējumu, Trampam nāktos lemt, vai viņš var panākt izdevīgu vienošanos ar Putinu. Eksperti gan norāda, ka frontes līnija, visticamāk, būtiski nemainīsies. Galvenais sarunu jautājums – kādas drošības garantijas Ukraina saņems pēc uguns pārtraukšanas.
Kijiva vēlas pievienoties NATO, taču Krievija, visticamāk, nepieļaus alianses spēku izvietošanu pie savām robežām.
Pamiers ar ticamām drošības garantijām ļautu aptuveni 80% no Ukrainas teritorijas, kas šobrīd nav okupēta, saglabāt brīvību un suverenitāti. Tas paver iespēju valstij nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai un atjaunot ekonomiku. Savukārt neizdevīgs līgums, kas atstātu Ukrainu neaizsargātu, padarītu valsti nabadzīgu un pakļautu Maskavas ietekmei. Pasaule pirmo scenāriju uztvertu kā daļēju Putina sakāvi, bet otro – kā viņa “uzvaru”.
