Nevar runāt ar slepkavu! Ukrainas uzvarai vajag ASV atbalstu 20
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā liecina dati par starptautisko atbalstu Ukrainai, ko apkopojis Ķīles Pasaules ekonomikas institūts, tieši Latvija var lepoties ar lielāko atbalstu Ukrainai, jo palīdzībai ukraiņiem esam atvēlējuši proporcionāli vislielāko summu (0,9% no iekšzemes kopprodukta). Taču absolūtos skaitļos lielākais Ukrainas atbalstītājs neapšaubāmi ir ASV, jo amerikāņi piešķīruši Ukrainai jau vairāk nekā 52 miljardus eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā visas Eiropas Savienības dalībvalstis kopā.
Amerikāņi piegādā Ukrainai modernas ieroču sistēmas, kas ir ļoti svarīgas, lai ukraiņi varētu efektīvāk cīnīties pret Krievijas iebrucējiem. Ukrainai apsolītais ASV militārās palīdzības apjoms ir vairāk nekā 27 miljardi eiro. Salīdzinājumam: Eiropas Savienības institūcijas ir apsolījušas 2,5 miljardus eiro, Lielbritānija piedāvā 3,74 miljardus, Polija sola 1,82 miljardus, bet Vācija apņēmusies piegādāt 1,2 miljardus eiro vērtu militāro palīdzību.
Miljardiem vērts atbalsts
Ukraina ir ļoti atkarīga no ASV sniegtās palīdzības, tādēļ ukraiņi ar bažām gaida 8. novembrī plānotās ASV parlamenta vēlēšanas, kas varētu mainīt spēku samēru ASV iekšpolitikā un mainīt Vašingtonas ārpolitiku. Pašlaik vara ir koncentrēta Demokrātu partijas rokās, jo ASV prezidenta amatā ir demokrāts Džo Baidens un demokrātu kontrolē ir arī abas Kongresa palātas (Senāts un Pārstāvju palāta). Taču daudzi amerikāņi ir neapmierināti ar Baidena valdību, ko vaino dzīves dārdzības pieaugumā un citās problēmās.
Tādēļ politikas analītiķi prognozē, ka Republikāņu partijai ir labas izredzes iegūt vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā. Ja republikāņiem tiešām izdosies pārņemt savā kontrolē Kongresu, tas krietni apgrūtinās dzīvi Baidenam, kurš pašlaik ir nostrādājis gandrīz pusi no sava četru gadu termiņa prezidenta amatā. ASV ārpolitikas veidošana galvenokārt ir prezidenta un Valsts departamenta (Ārlietu ministrijas) kompetencē, taču parlamenta deputātiem ir lielas iespējas to ietekmēt, balsojot par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu noteiktu ārpolitikas mērķu sasniegšanai.
Republikāņu partijas vidū ir vērojamas domstarpības par to, cik lielam jābūt ASV atbalstam Ukrainai, jo daļa republikāņu, it sevišķi bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, uzskata, ka pirmajā vietā jāliek ASV intereses un amerikāņu nodokļu maksātāji nevar atļauties tērēt tik daudz naudas Ukrainas atbalstīšanai.
Pirms dažiem mēnešiem, kad Pārstāvju palātas deputāti balsoja par 40 miljardu dolāru vērtas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, likumprojekts tika pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu: 368 deputāti balsoja par, 57 deputāti bija pret (visas “pret” balsis nāca no republikāņu frakcijas). Taču tagad izskanējušas bažas, ka nākamais Kongresa sasaukums nebūs tik draudzīgs Ukrainai.
Viens no republikāņu līderiem Kevins Makārtijs nesen atzina, ka ekonomikas krīzes apstākļos ASV parlaments diez vai varēs atļauties izsniegt Ukrainai neaizpildītu čeku, kurā ukraiņiem atliek tikai ierakstīt vēlamo summu. “Ukraina ir svarīga, bet tas nevar būt vienīgais, ar ko mēs nodarbojamies; tas nevar būt neaizpildīts čeks.”
Citi republikāņi gan steidzās paziņot, ka iespējamā republikāņu nākšana pie varas Kongresā nemainīs ASV stingro atbalstu Ukrainai. “Mums ir jādod Ukrainai viss, kas viņiem vajadzīgs. Ja mēs to darīsim, ukraiņi uzvarēs,” secina republikāņu deputāts Maikls Makols. Viņš gan piebilda, ka būtu nepieciešama lielāka uzraudzība, lai kontrolētu, kā tiek izlietota Ukrainas atbalstam paredzētā nauda.
Amerika pirmajā vietā
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā virkne amerikāņu politiķu uzsvēruši, ka ASV valdībai vispirms būtu jārūpējas par amerikāņu, nevis Ukrainas interesēm. “Cilvēki raugās uz 13% inflācijas līmeni; viņi redz, ka enerģijas un komunālo pakalpojumu cenas ir dubultojušās. Ja tu dzīvo kādā pierobežas pilsētā, ko pārņēmuši migranti un narkotikas, Ukraina ir mazākais, par ko mums būtu jāuztraucas,” uzskata republikāņu deputāte Kellija Ārmstronga. Cita republikāņu deputāte, viena no dedzīgākajām Trampa atbalstītājām Mārdžerija Teilore-Grīna pavēstīja: “Baidens rūpējas tikai par vienas valsts robežu, un tā ir Ukrainas, nevis mūsu robeža. Es uzskatu, ka ASV nodokļu maksātāju nauda ir jāizlieto tikai mūsu valsts vajadzībām, jo mums pašiem pietiek savu problēmu.”
Izolacionisma tendences ASV politikā nav nekas jauns, bet Tramps ir mērķtiecīgi centies tās pastiprināt ar saukli, ka ASV intereses jāliek pirmajā vietā. “Nav šaubu, ka Republikāņu partijā ir populistu, Trampa atbalstītāju spārns, kas skeptiski vērtē palīdzību Ukrainai. Neliela daļa no viņiem ir pat diezgan naidīgi noskaņoti pret Ukrainu un labvēlīgi pret Putina vadīto Krieviju,” raidsabiedrībai “BBC” skaidro amerikāņu diplomāts Džons Hērbsts, kurš savulaik bijis ASV vēstnieks Ukrainā.
Donalds Tramps nekad nav slēpis, ka atzinīgi vērtē Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu un viņa vadības stilu. Tramps gan ir pārliecināts, ka Putins nekad nebūtu uzdrošinājies iebrukt Ukrainā, ja Baltā nama saimnieka postenī joprojām būtu viņš, nevis Džo Baidens. Tramps uzskata, ka Krievijas un Ukrainas karu iespējams izbeigt ar Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sēšanos pie sarunu galda. “Mums jāpieprasa tūlītējas sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu mierīgā ceļā, jo pretējā gadījumā mēs nonāksim pie Trešā pasaules kara,” brīdina Tramps.
Putinam “noderīgie idioti”
Zelenskis gan uzsver, ka nekādas miera sarunas ar teroristisko Putina režīmu pašlaik nav iespējamas. “Mūsu un arī sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina, ka Krievija negrasās izbeigt karu. Maskava pieprasa, lai mēs samierināmies ar Krimas un tā saukto Doneckas un Luhanskas “republiku” aneksiju, viņi vēlas paturēt arī Mariupoli un visu okupēto Azovas jūras piekrasti. Ukrainas tautai šādi noteikumi nav pieņemami, un Maskava to labi zina. Tādēļ viņi apgalvo, ka mēs boikotējam dialogu. Taču patiesība ir tāda, ka Krievija sēdīsies pie sarunu galda tikai tad, kad viņi sapratīs, ka nevar uzvarēt kaujas laukā,” vēsta Zelenskis.
Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas karaspēkam ir izdevies gūt labus panākumus kaujas laukā, atbrīvojot lielu daļu okupēto teritoriju. Šāda ofensīva bija iespējama, pateicoties ieročiem, ko Ukraina saņēmusi no rietumvalstīm. Taču Rietumos ir izskanējušas arī balsis, kas aicina apturēt ieroču plūsmu uz Ukrainu, jo ieroču sūtījumi, pēc viņu domām, tikai pagarina karu. Rietumos netrūkst spēku, kas uzskata, ka Ukrainai vajadzētu piekāpties Krievijai un samierināties ar okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē. Piemēram, pasaules bagātākais cilvēks, amerikāņu miljardieris Īlons Masks nesen nāca klajā ar savu “miera plāna” versiju, kas paredzēja Krimas atdošanu Krievijai.
Republikāņu partija tradicionāli ieņēmusi stingrāku nostāju pret Maskavu, piemēram, republikāņu prezidents Ronalds Reigans nosauca PSRS par ļaunuma impēriju un veicināja tās sabrukšanu. Taču pēdējos gados kopš Trampa parādīšanās uz skatuves republikāņu vidū ir parādījušās Krievijai draudzīgas vēsmas. Piemēram, ietekmīgais telekanāla “Fox News” komentētājs Takers Karlsons apgalvo, ka Putins uzvar Ukrainas karā un amerikāņiem būtu jāsamierinās ar šo realitāti. “Risinājums ir ļoti vienkāršs: jāizbeidz karš Ukrainā.
Jāatjauno energoresursu plūsma uz Eiropu, lai glābtu pasaules ekonomiku, tostarp mūsējo. Taču Rietumu līderi dara tieši pretējo; viņi tērē miljardus, lai bez pamatota iemesla atbalstītu Ukrainas oligarhus,” apgalvo Karlsons. Protams, ka šādus izteikumus ar lielāko prieku izmanto Krievijas propagandas kanāli, lai parādītu, ka Rietumi nemaz nav tik vienoti atbalstā Ukrainai.
ASV atbalsta Ukrainu
Krievijai draudzīgas balsis izskanējušas arī ASV kreiso spēku flangā, jo pacifisti uzskata, ka ASV nav jācenšas iejaukties citu valstu konfliktos, bet Krievijai un Ukrainai pašām jāvienojas par mieru. Nesen kreiso demokrātu deputātu grupa nosūtīja vēstuli prezidentam Baidenam, aicinot viņu iesaistīties tiešās sarunās ar Krievijas prezidentu Putinu, lai pēc iespējas ātrāk mēģinātu vienoties par mieru.
Tomēr pēc neilga laika viņi atsauca savu vēstuli un paziņoja, ka noticis pārpratums. “Demokrāti ir vienoti Ukrainas atbalstīšanā; mēs atbalstām ukraiņus viņu cīņā par demokrātiju un brīvību, vēršoties pret nelegālo un nekaunīgo Krievijas iebrukumu,” pavēstīja deputātu grupas līdere Pramila Džeipala. “Kā iespējams izbeigt karu? Ātrāk tajā uzvarēt. Kā to izdarīt? Piešķirot ieročus Ukrainai, lai viņi sakautu Krieviju,” norāda demokrātu deputāts Ruvens Galjego.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā 70% amerikāņu atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai un tikai ap 20% gribētu ierobežot palīdzības apjomu. Ar šādu sabiedrības noskaņojumu jārēķinās arī republikāņiem, tostarp Trampam, kurš 2024. gadā gribētu pretendēt uz atgriešanos ASV prezidenta amatā.
Zelenskis uz žurnālistu jautājumu, vai Ukrainai būtu jābaidās no “Putina drauga” Trampa atgriešanās pie varas, diplomātiski atbildēja, ka nevēlas komentēt ASV iekšpolitikas jautājumus. “Es tikai varu teikt, ka Džo Baidens mums ir ļoti daudz palīdzējis, vairāk nekā jebkurš cits. Es nezinu, ko viņa vietā darītu Tramps, bet viņa valdīšanas laikā Putins neuzsāka nekādas invāzijas,” norāda Zelenskis.
Nākot pie varas, Baidens neslēpa, ka par ASV ārpolitikas galveno jautājumu uzskata attiecības ar Ķīnu, jo tieši Ķīna, nevis Krievija, būs galvenā amerikāņu ģeopolitiskā konkurente 21. gadsimtā. Taču Kremļa impērisko ambīciju atdzimšana likusi amerikāņiem pārskatīt savas ārpolitikas prioritātes. Ārpolitikas eksperti uzsver, ka ASV ir divtik svarīgi, lai Krievijai neizdodas ieņemt Ukrainu, jo šāds iznākums varētu pamudināt Ķīnu ar spēku pārņemt savā kontrolē nepakļāvīgo Taivānu.
Nevar runāt ar slepkavu
Novembra vidū Baidens dosies uz G20 valstu grupas līderu sanāksmi Indonēzijā, ko varētu apmeklēt arī Kremļa saimnieks Putins. Baltā nama pārstāvji gan uzsvēruši, ka nekādas sarunas starp Baidenu un Putinu šīs sanāksmes laikā nav plānotas. Amerikāņi darīšot visu, lai Baidens pat gaitenī nesaskrietos ar Putinu un viņus nevarētu nofotografēt kopā. “Mēs labi zinām, ka Baidens uzskata Putinu par slepkavu un kara noziedznieku. Šādus cilvēkus parasti neaicina uz tikšanos,” norāda bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors.
Rietumvalstis līdz šim ir spējušas saglabāt vienotu nostāju pret Krieviju, lai gan daži līderi, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons, joprojām uzskata, ka ar Putinu iespējams sēsties pie sarunu galda. Eiropā ar bažām tika gaidīta jaunās Itālijas valdības nākšana pie varas, jo labējo spēku koalīcijā ir arī divas partijas, kuru līderi nav slēpuši labvēlīgo attieksmi pret Kremļa saimnieku Putinu.
Viens no viņiem ir bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni, kurš nesen dižojās, ka Putins viņam dzimšanas dienā atsūtījis 20 pudeles degvīna un nosaucis Berluskoni par vienu no saviem labākajiem draugiem. “Putins iegāja Ukrainā un saskārās ar negaidītu ukraiņu pretestību. Ukraiņi sāka saņemt naudu un ieročus no Rietumiem. Un šis karš no divu nedēļu operācijas pārvērties par divu gadsimtu karu,” prātoja Berluskoni.
Viņa izteikumus asi nosodījusi jaunā Itālijas valdības vadītāja Džordžija Meloni, kas uzsvērusi, ka viņas vadībā Itālija turpinās ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības un NATO partneriem, kā arī palielinās militāro atbalstu Ukrainai. Zelenskis intervijā Itālijas laikrakstam “Corriere della Sera” teica: “Es nedomāju, ka Itālija varētu kļūt par Putina “Trojas zirgu”. Es uzaicināju Meloni apmeklēt Kijivu, un viņa piekrita.”
Vaicāts, vai viņš nebaidās, ka Rietumu atbalsts Ukrainai laika gaitā varētu mazināties, Zelenskis atbildēja: “Mēs pārstājām baidīties 24. februārī, kad sākām cīnīties, lai sevi aizstāvētu. Mums nav laika baidīties. Mēs cīnāmies par visas Eiropas stabilitāti, demokrātiju, brīvību un civilizāciju.”
