“Rietumu banka” dividendēs izmaksājusi 130 miljonus eiro 0
“Rietumu banka” dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksājusi apmēram 130 miljonus eiro, liecina bankas publiskotie finanšu pārskati.
Atbilstoši bankas publiskotajai informācijai “Rietumu bankas” iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas apmērs šogad otrajā ceturksnī samazināts no 238,274 miljoniem eiro līdz 106,279 miljoniem eiro.
“Rietumu bankas” preses sekretāre Eleonora Gailiša aģentūrai LETA apstiprināja, ka atbilstoši akcionāru lēmumam šogad izmaksātas dividendes no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas.
Tāpat viņa norādīja, ka dividenžu izmaksa notika atbilstoši Latvijā spēkā esošajam regulējumam.
Dividendes izmaksā pirms tiesas sēdes Francijā
Savukārt, vai dividenžu izmaksa īsi pirms Francijā sāk skatīt apelācijas sūdzību tiesvedībā par bankas iespējamu iesaisti izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vainu pastiprinošos apstākļos, kur soda naudas apmērs pārsniedz 90 miljonus eiro, bet bankas izveidoto uzkrājumu apmērs pagājušā gada beigās bija 34 miljoni eiro, bija jāsaskaņo arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un tā deva atļauju, bankā nekomentēja.
Vienlaikus FKTK aģentūrai LETA norādīja, ka komisija individuālu tirgus dalībnieku informāciju nedrīkst komentēt, taču bankas pausto informāciju var apstiprināt.
“Rietumu bankas” 2018.gada pārskatā teikts, ka 2017.gada 6.jūlijā Parīzes tiesa izdeva pirmās instances spriedumu, kurā bija noteikts, ka “Rietumu banka” ir vainīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vainu pastiprinošos apstākļos, ka banka sniedzot palīdzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu izvietošanā, slēpšanā vai konvertēšanā.
Tiesa uzlika bankai pienākumu samaksāt sodu 80 miljonu eiro apmērā
(krimināllietas ietvaros) un solidāri ar pārējiem apsūdzētajiem samaksāt sodu 10 miljonu eiro apmērā un tiesas izdevumus 100 000 eiro apmērā. Papildus tam bankai tika dots rīkojums pārtraukt jebkuru bankas darbību Francijā uz pieciem gadiem.
Savukārt 2017.gada 12.jūlijā banka iesniedza apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, kam sekoja prokurora apelācija saglabāt augstāko robežu soda naudām, kas noteiktas pirmās instances tiesas spriedumā.
“Valde ir apņēmusies sadarboties ar visām procesā iesaistītajām iestādēm. Lai arī nav iespējams ar pārliecību noteikt šīs lietas iznākumu, banka uzskata, ka tās aizstāvība ir pamatota un tāpēc tā plāno apņēmīgi aizstāvēt tās pozīciju. Citu apstākļu starpā, pamatojoties uz bankas un tās juridisko konsultantu izpratni par Francijas civillikuma prasībām, summas, kuras bankai ir uzlikts par pienākumu samaksāt, ir pārspīlētas un nepamatotas,” sacīts pārskatā.
Soda nauda var pārsniegt uzkrājumus
Tajā arī teikts, ka 2017.gada 31.decembrī banka attiecīgajai tiesvedībai bija izveidojusi uzkrājumus 20 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gada 31.decembrī uzkrājumu apmērs veidoja 34 miljonus eiro, kas, pēc bankas vadības domām, ir labākā aplēstā izdevumu summa, kas būs nepieciešama saistību segšanai, ieskaitot soda naudu, kompensācijas, procesa izmaksas un sagaidāmās juristu izmaksas.
“Pieņemot, ka pirmās instances tiesas nolēmums tiek apstiprināts gan Francijas, gan Latvijas tiesās, kas pēc valdes domām nav droši sagaidāms, būs nepieciešams izdarīt būtiskus spriedumus, it īpaši attiecībā uz aplēsēm par soda naudu apmēru, ko bankai uzliktu Latvijas tiesa, jo tiesiska precedenta šādiem gadījumiem nav un atsevišķas Latvijas Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normas ir iespējams interpretēt dažādi, it īpaši saistībā ar to, kā un cik lielā apmērā saskaņā ar šiem likumiem drīkst noteikt maksimālo soda naudu apmēru šādos procesos,” teikts pārskatā.
Lai izdarītu vislabākās aplēses par nepieciešamo uzkrājumu apmēru, valde ir pieņēmusi, ka Latvijas tiesa nolems noteikt soda naudas apmēru, ievērojot Krimināllikumā paredzētās sankcijas saskaņā ar vispārējām šī likuma normām, tas ir, pieņemot, ka tiks piemērots ierobežojums 3,8 miljonu eiro apmērā, kā noteikts likuma 784.pantā.
“Tomēr, ņemot vērā iespējamību dažādi interpretēt likuma normas, nevar izslēgt arī citus iznākumus. Tādējādi, lai arī banka un koncerns uzskata, ka šajā atsevišķajā un konsolidētajā finanšu pārskatā atzītie uzkrājumi atspoguļo labākās aplēses par izdevumiem, kas būs nepieciešami saistību segšanai, ņemot vērā šāda rakstura tiesvedības procesiem piemītošo nenoteiktību, ko pastiprina iepriekš aprakstītie faktori, faktiskie izdevumi, kas varētu būt nepieciešami minētās prasības nokārtošanai, varētu būtiski pārsniegt izveidoto uzkrājumu vērtību,” norādīts bankas pārskatā.
Uzziņa:
Šonedēļ Francijas apelācijas tiesa skata “Rietumu bankas” naudas atmazgāšanas lietu. Tiesas sēdes paredzētas no pirmdienas, 23.septembra, līdz ceturtdienai, 26.septembrim.
Tāpat ziņots, ka lietas ietvaros “Rietumu bankas” bijušajam prezidentam Aleksandram Pankovam piespriests četru gadu nosacīts cietumsods, bet bankas pārstāvniecības Francijā vadītājam Sergejam Ščukam piespriests viena gada nosacīts cietumsods. Galvenajam apsūdzētajam šajā lietā – kompānijas “France Offshore” kādreizējam vadītājam Nadavam Bensusānam – piespriests piecu gadu cietumsods, no tiem – trīs gadu reāls ieslodzījums, bet divi gadi nosacīti.
Pēc aktīvu apmēra “Rietumu banka” 2019.gada jūnija beigās bija piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA “Esterkin Family Investments” (33,12%), Maltas kompānija “Boswell (International) Consulting Limited” (33,11%), kā arī SIA “Suharenko Family Investments” (17,34%). “Esterkin Family Investments” vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet “Suharenko Family Investments” vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.
