Čakru sistēmas mērķis – būt paraugam njasai (nyāsa) 1
Jāuzver, ka ikvienas čakru sistēmas mērķis: būt zināmam paraugam njasai. Šajā praksē mantras un dievišķās enerģijas tiek novirzītas uz konkrētu smalkā ķermeņa punktu. Kaut arī šodien miljoniem cilvēku aizraujas ar ideju par čakrām, teju neviens nelieto tās pēc būtības. Tas ir normāli.
Pirmavotos ir norādītas divas čakru sistēmu īpatnības. Pirmā – sanskrita alfabēta mītiskās skaņas ir sadalītas pa visu čakru “lapām”, otrā – katrai čakrai atbilst konkrēta indiešu dievība. Tādēļ čakru sistēmu var nosaukt zināmu njasas paraugu.
To praktizējot, jūs novirzāt konkrētu mantru precīzi norādītā konkrētās enerģētiskā ķermeņa čakras punktā, turklāt skandējot šo skaņu pie sevis. Sanskrita skaņas tiek uzskatītas par spēcīgām vibrācijām, kas pašas par sevi ir mistiskas prakses efektīva daļa, bet ar maģisko līdzekļu palīdzību tās spēj dod emocionālu atbrīvošanos vai materiālus labumus. Piesaistīt dievības tēlu un enerģiju čakrai – arī tas ir kultūras mantojums, taču, ja rietumu jogi sapratīs, par ko atbild katra dievība, viņu prakse var kļūt apzinātāka.
Katrā čakru sistēmā ir tā dēvētās Iemeslu dievības (karana-devatās). Tās ierindo stingrā secībā, sākot no zemākās čakras: Indra, Brahma, Višnu, Rudra, Išvara, Sadašiva un Bhairava. Atkarībā no čakru skaita, pirmo un pēdējo bieži nelieto. Pēdējais nekad netiek uzskatīts par mazāk svarīgu, jo tas (lai arī kurš nebūtu) atrodas virs galvas, proti, virs augstākās čakras.
Tādēļ Bhairava, vismistiskākā Šivas forma, Iemeslu dievību sarakstā nokļūst tad, kad saplūst ar Dievieti.