Šodien populārās septiņu čakru sistēmas avots ir nevis svētie raksti, bet gan 1577.gada traktāts 1
Čakru sistēma, kuru izmanto rietumu jogi, balstās sanskrita tekstā, kuru uzrakstījis kāds Purnananda Jati. (Pūrṇānanda Yati). Viņš šo tekstu (Ṣhaṭ-chakra-nirūpaṇa vai “sešu čakru skaidrojums”) uzrakstīja 1577.gadā. Tiesa, vienkāršota septiņu čakru sistēma ir aprakstīta XIII gs. svētajā tekstā “Śāradā-tilaka/ Sarasvati savaldīšana”.
Tajā precīzi norādīts, ka pastāv vairākas čakru sistēmas, tostarp divpadsmit un sešpadsmit čakru sistēmas. Tomēr lielākajai daļai jogu septiņu čakru sistēma ir zināma tikai no Purnanandi darba, precīzāk no nekorekta un samudžināta tulkojuma, ko 1918.gadā veica Džons Vudrofs. Šis teksts joprojām ir svarīgs daudzām pārmantojamības līnijām Indijā, jo šodien valstī nav daudz cilvēku, kas brīvi lasa sanskritā.
Tradīcijas nosaka, ka svētie raksti nav apšaubāmi, bet cilvēki var kļūdīties. Ironiski, bet modernā jogu septiņu čakru sistēma tiek uzskatīta kā dievišķs atklājums, taču, ja vēlaties jogu mācību apgūt kā dievišķu atklāsmi, tad ir vērtīgāk lasīt tantras rakstus, kas tapuši pirms 1300.gada. Protams, Purnanandi balstījās uz senākiem avotiem, taču tas nenozīmē, ka viņš tos pareizi iztulkoja.
Tādējādi populārā septiņu čakru sistēma balstās uz svēto rakstu nekvalitatīvu tulkojumu, taču tas nemazina sistēmas labumus, vien liek apšaubīt tās plašu lietojumu. Piemēram, tantriskajā budismā ir raksturīga piecu čakru sistēmas lietošana.
