Rietumiem jābeidz uzturēt Kremļa propagandas kanālus 1
Lai panāktu sev nepieciešamo rezultātu, Krievijas mediji izmanto visdažādākos izteiksmes un sabiedriskās domas manipulācijas līdzekļus, iegūstot jaunu virtuozitāti gan cīņai pret Rietumu vērtībām, gan Ukrainas notikumu kontekstā.
Arvien baisāki stāsti
Veiksmīgai smadzeņu skalošanai Krievijas propagandas mašīna izplata arvien baisākus stāstus – gan par krustā sistiem krievu bērniem, gan fašistu huntu, kas sagrābusi varu Ukrainā, gan par amerikāņu plāniem organizēt etnisko tīrīšanu Donbasā un to, ka rietumvalstis grib iznīcināt Krieviju. Tiek izmantotas psiholoģiskas ietekmēšanas metodes ar mērķi radīt skatītājos galējas naida un agresijas sajūtas. Galvenais informācijas ieguves avots Krievijā ir televīzija, un Kremļa propagandas mašinērija šobrīd aptver ne tikai 142 miljonus Krievijas iedzīvotāju, bet vēl vismaz 90 miljonus krievvalodīgo cilvēku ārpus valsts, raksta “The Financial Times”. Lai cīnītos ar Krievijas televīzijas kanālu propagandu, pēc Polijas un Nīderlandes valsts iestāžu ierosmes Eiropā plānots izveidot jaunu telekanālu krievu valodā. TV kanāls darbu varētu uzsākt 2016. gadā. Britānijas bankā “Barclays” slēgti bankas konti Krievijas propagandas aģentūrai “Russia Today”. Tomēr rietumvalstīm nav izdevies apturēt ne Krievijas propagandas ofensīvu, ne atrast iedarbīgu veidu, kā tai pretoties.
Aizraujas ar fikciju radīšanu
“Legatum Institute” analītiķis Pīters Pomerancevs norāda uz kādu Kremļa mediju propagandas kanālu vājo vietu – tie šobrīd tā aizrāvušies ar fikciju radīšanu, ka vairs netver realitāti, atstājot novārtā informāciju par vietējiem notikumiem un sociālajām problēmām, ar ko ikdienā saskaras iedzīvotāji. Viņš uzskata, ka tā ir niša, ko ar savu saturu var aizpildīt Rietumos izvietotie mediji. “Lai radītu augstas kvalitātes saturu, vietējām raidorganizācijām ir nepieciešama gan profesionāla, gan finansiāla palīdzība. Iniciatīva, pirmkārt, būtu jāizrāda britiem, kuriem ir perfekta televīzijas nozare,” viņš skaidro laikrakstā “The Financial Times”, turpinot: “Augstas kvalitātes programmas nav lētas. Tāda televīzijas kanāla kā BBC krievu versija varētu izmaksāt 20 miljonus eiro gadā. Summa var šķist milzīga, tomēr, ja padomā, ka vienas “Eurofighter” iznīcinātājlidmašīnas uzturēšana izmaksā 90 miljonus eiro gadā, tad varbūt par to ir vērts padomāt.”
Rietumi uztur Kremļa kanālus?
Vērā jāņem arī cits faktors – Krievija nedzīvo paralēlā finanšu pasaulē un nereti tieši Rietumi ir tie, kas ne tikai nespēj pretoties šai mašinērijai, bet pieļauj tās pastāvēšanu, uzturot šos kanālus ar savām reklāmām un producētajām programmām. Dienvidkalifornijas universitātes pētnieks Vasilijs Gatovs tīmekļa vietnē “Politico” norāda uz paradoksu – starp Rietumus kritizējošām tirādēm Kremļa televīzijas raida “IKEA”, “Procter & Gamble”, “Mercedes” un citu Rietumu lielfirmu reklāmas, bet pārējo programmas daļu veido realitātes šovu krievu versijas, kuru licences pirktas no britu un amerikāņu producentu kompānijām. Tādējādi pret rietumvalstīm vērstā naidpilnā retorika, ko Kremlis pārraida savos kanālos, ir pašu Rietumu uzturēta un daļēji finansēta, jo raidorganizāciju pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no reklāmas ieņēmumiem un ārvalstu producentu radītiem TV formātiem. “Ja jūs vēlaties nodarīt reālu kaitējumu Krievijas propagandistiem, tad ir vērts aizdomāties par spiediena izdarīšanu uz producentu kompānijām un reklāmdevējiem. Viņiem ir jāsaprot, ka sadarbība ar naidpilnajiem Kremļa televīzijas kanāliem ir amorāla un šāda sadarbība ir jāpārtrauc,” norāda Gatovs. Viņaprāt, ja Eiropas Savienība nolēmusi izmantot visus spēkus, lai cīnītos ar Kremļa “pasaku meistaru” radīto dezinformāciju, Rietumi nevar vispirms šausmināties, ka Krievijas propaganda rada draudus tās drošībai, un pēc tam laipni sarokoties un kā goda viesus Kannās uzņemt Krievijas televīzijas kanālu vadītājus, jo tas nozīmē spēlēt pēc Kremļa noteikumiem un tieši to spēli, ko Kremlis vēlas. Tas, kas Kremļa propagandistus patiešām satrauc, ir finanses, norāda analītiķis. “Krievija vairs neatrodas aiz Berlīnes mūra kādā paralēlā sociālekonomiskā visumā, gluži pretēji – tā ir dziļi integrēta globālajā finanšu sistēmā,” saka Gatovs, norādot, ka Krievijas elites gan legālos, gan bieži nelegālos veidos gūtā nauda tiek ieguldīta ārzonu bankās. “Krievijas prezidents Vladimirs Putins lielās, ka Krievija drīz atbrīvosies no Rietumu finansiālās atkarības, bet patiesībā naudas plūsma no Krievijas tikai pieaug,” viņš skaidro. Ir parādījusies vesela armija Rietumu juristu, kas palīdz sankciju skartajiem Krievijas “patriotiem” pārskaitīt naudu no Krievijas uz Luksemburgu vai Londonu. Saskaņā ar analītiķa teikto tikai tad, kad Rietumi novērsīs nepilnības savos likumos, lai izskaustu Krievijas uzņēmēju netīrās naudas atmazgāšanas darījumus, un reklāmdevēji un producentu kompānijas pilnībā atteiksies sadarboties ar Krievijas medijiem, Kremļa propagandas mašinērija varētu saņemt sāpīgu triecienu.
