Palīdzības centrā nonāk kaujasmašīnas. Rietumi vairo atbalstu Ukrainai 14
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā ASV, Vācija un Francija paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai Krievijas agresijas atvairīšanai, tostarp solot Ukrainai iepriekš nepiegādātas Rietumu ražojuma kaujasmašīnas. Tas raisījis diskusijas par to, kad Ukraina saņems arī modernus rietumvalstu tankus.
Palīdzības centrā nonāk kaujasmašīnas
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paziņojusi par jaunu aptuveni trīs miljardus dolāru militārās palīdzības programmu Ukrainai, kā arī gandrīz 700 miljonu dolāru finansējumu ASV sabiedrotajiem Eiropā. Baltā nama plāns paredz, ka ASV no saviem krājumiem piegādās Ukrainai bruņojumu 2,85 miljardu dolāru vērtībā, kā arī piešķirs 225 miljonus dolāru Ukrainas bruņoto spēku modernizācijai. Vēl 682 miljonus dolāru ASV piešķirs Eiropas valstīm, kuras militāri palīdzējušas Ukrainai.
Savienotās Valstis piegādās Ukrainai bruņutransportierus, pašgājējhaubices un citu bruņojumu, tomēr jaunākās palīdzības centrā ir 50 kājnieku kaujasmašīnas “Bradley”, kuras līdz šim Ukrainai nav piegādātas. ASV piegādās Ukrainai arī vadāmās raķetes “RIM-7 Sea Sparrow”, kas domātas cīņai ar pretkuģu raķetēm. Ukrainas bruņotie spēki ir spējuši pielāgot padomju ražojuma pretgaisa aizsardzības sistēmas “Buk”, lai no tām varētu palaist “Sea Sparrow” raķetes.
Vācija sola uz Ukrainu šā gada pirmajos mēnešos nogādāt 40 kājnieku kaujasmašīnas “Marder”. Vācija arī apsolījusi Ukrainai piegādāt vienu pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” bateriju. Ar šo paziņojumu Berlīne pievienojas Vašingtonai, kas Kijivai jau apsolījusi vienu šādu bateriju. Francija paziņojusi, ka uz Ukrainu sūtīs izlūkmašīnas “AMX-10 RC”, kuras franču militārpersonas sauc par vieglajiem tankiem. Francijas bruņotie spēki sāk atteikties no šīm mašīnām, kas ir uz riteņiem, nevis kāpurķēdēm. “Tabu laiks attiecībā uz ieročiem ir pagājis,” vietnē “Facebook” paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, komentējot rietumvalstu paziņojumus par jauna bruņojuma piegādēm.
Līdz ar palīdzības sniegšanu ASV arī uzrauga tās izlietošanu. Kijivu pagājušajā nedēļā apmeklēja divi ASV senatori. Demokrāts Džeks Rīds vada Senāta Bruņoto spēku komiteju, bet neatkarīgais Anguss Kings pārstāv Bruņoto spēku un Izlūkdienestu komitejas. Senators Kings norādīja, ka vizītes mērķis ir arī pārliecināties, ka ASV piešķirtais finansējums tiek izlietots atbilstoši mērķim. “Mans darbs ir pārliecināties, ka amerikāņu piegādātie resursi tiek uzskaitīti un izlietoti tiem mērķiem, kuriem tie bija paredzēti,” norādīja senators, piebilstot, ka Ukrainu atstāj pārliecinājies, ka Vašingtonas piešķirtā palīdzība patiešām ir izlietota atbilstoši mērķim.
Ukraina prasa tankus
Rietumu eksperti norādījuši, ka modernu rietumvalstu ražojuma kaujasmašīnu piegādes Ukrainai varētu nobruģēt ceļu arī Rietumu tanku sūtīšanai uz Ukrainu. Līdz šim vairākas Eiropas valstis uz Ukrainu ir nosūtījušas padomju ražojuma tankus “T-72”, bet Kijivas aicinājumi piegādāt modernus Rietumu tankus pagaidām ir noraidīti. Visvairāk tiek apspriesti ASV ražotie tanki “Abrams” un vācu “Leopard”. Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis izteicies, ka tanki Ukrainas turpmākiem panākumiem karā pret Krieviju ir būtiski. “Nav racionāla iemesla, kāpēc Ukrainai vēl nav piegādāti Rietumu tanki,” paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valerijs Zalužnijs intervijā izdevumam “Economist” uzsvēris, ka Ukrainai ir vajadzīgs smagais bruņojums. “Es zinu, ka varu uzveikt šo ienaidnieku, bet man vajag resursus. Man vajag 300 tankus, 600 līdz 700 kājnieku kaujasmašīnas, 500 haubices,” paziņoja ģenerālis. “Tanka loma ir izšķiroša, to nevar aizstāt, ja grib uzbrukt ienaidnieka vienībām aizsardzības pozīcijās,” laikrakstā “Guardian” norādīja domnīcas “International Institute for Strategic Studies” analītiķis Bens Barijs.
ASV laikraksts “The Wall Street Journal” vēsta, ka Polija apsver Ukrainas aicinājumu tai nosūtīt tankus “Leopard”. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis norādījis, ka gaida plašākas koalīcijas izveidošanu, lai piegādātu Ukrainai smago bruņojumu. “Bez plašākas koalīcijas mēs neplānojam piegādāt šos tankus,” uzsvēra Polijas premjers. Viņš atklāja, ka šo jautājumu ir apspriedis ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Arī Somijas amatpersonas paudušas gatavību piegādāt tankus Ukrainai, ja lēmums par šādas prakses sākšanu tiks pieņemts Eiropas līmenī. Vācija kontrolē tanku “Leopard” eksporta licenci, tāpēc tai būs jādod piekrišana, ja kāda valsts šos tankus gribēs piegādāt Ukrainai.
Rietumvalstu solījumi piegādāt jaunu bruņojumu Ukrainai sakrituši ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumu uz 36 stundu uguns pārtraukšanu Ukrainā pareizticīgo Ziemassvētkos 6. un 7. janvārī. Ukraina šo ierosinājumu noraidīja, uzskatot, ka tas ir triks, lai Krievija varētu vieglāk pārgrupēt spēkus. Ukrainas amatpersonas arī norādījušas, ka Putina vienpusēji pasludinātās uguns pārtraukšanas laikā Krievijas spēki aktīvi turpinājuši Ukrainas pilsētu apšaudes.
